|
|
|
Novembris 1., 2018
17:00
Sakarā ar bērna aizvešanas gadadienu uztaisīju vienu skandālu. Šoreiz tika vienai arābietei.
Vajadzēja nopirkt bērnam zeķubikses (Kur tas Sozialamts un tētuks, kuri nerūpējas, nu tā kā nemaz?). Gribu iebraukt stāvlaukumā, mums tur tagad daudzi pa paņēmuši no atvaļinājuma brīvdienas starp vakardienu un nedēļas nogali, un ko tad dara vācieši brīvdienās? Protama lieta, ka iepērkas. Uz iebraucamā ceļa labajā pusē jaunuve, kurai mati ap burciņu, lakats pāri, stāv baksta telefonu. Divi puišeļi, kuriem viss noriebies sēž uz ceļa. Es gaidu, kad varēšu pa kreisi nogriezties, aiz manis krustojumā arī gaida, riteņbraucēji pabrauc, jaunuve nejūtas traucēta, sīkie pa ceļu vārtās.
Izlaidu autiņus no stāvlaukuma ārā un uzmanīgi pabraucu varzai garām. Mūlāpe tik blisina savas pielīmās skropstas un nemaz nejūtas traucēta. Allahs tak šamo sargā, šai pofig, nu tjipa kā svētā govs Samauskiene.
Izkāpu no autiņa, vienā rokā konverts, otrā atslēgas ar piekariņu pret ļaunu aci, mīļotā dāvana. Gāju šķindinādama atslēgas. Govs vēl turpat. Cītīgi baksta telefonu. Noprasīju vai viņa ir pusidiote, ka tur tā stāv. Protas, šī to pašu noprasīja atpakaļa. Bet vismaz ar saviem knēveļiem aiztenterēja špiļkās pāri ceļam uz Penny stāvlaukumu.
Jo viņa dara? Neko. Apdzemdējusies, pusi dienas veido savu sasuku ap burciņu, otrajā dienas daļā vazājas ar sīčiem pa bodēm pētot par ko vakarā varētu uzkļančīt vecim naudu, citādi nabagam seksis nespīd.
Nu neko, apskatījos skapīti priekš rūtera, nopirku zeķubikses un podiņu ar dzeltenām krizantēmām.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
