|
|
|
Aprīlis 10., 2016
12:14
Potsdamā nosalām kā nabagi. Pēc vairāku dienu 23 grādiem ēnā, nerēķinājāmies, cik auksti varētu būt 13 grādos, pie tam zirgu pajūgā. Pie tam sāka līņāt. Vēl vairāk, pajūgs nebrauca pa Sansusī parku, bat gan apkārt, ko mēs ar auto, sēdot siltumā tikpat labi būtu varējuši izveikt. Pēc tam gan taizemiešu restorānā uzkodām diezgan asu ēdienu un uzdzērām pāris tases ingvera tējas. Visi palikam dzīvi un pat nedaudz veseli. Līņāšana pārgāja lietū, tā kā caur Aleksandrovkai (krievu kvartāls) un holandiešu kvartālam tikai izbraucām. Jaukas vietiņas ar savadbīgu arhitektūru. Gribētos atgriezties. Tālāk devāmies uz mūsu pēdējo, trešo pieturas punktu šajā izbraukumā. Milovas jauniešu mītne (Jugendherberge) atrodas villā, ko cēlis piena tirgotājs. Jāpiezīmē, ka šoreiz visi trīs mūsu pieturas punkti bija jauniešu mītnes, kuros īrējam ģimenes istabu ar savu dušu un tualeti. Komforts standarta, aprīkojums askētisks, cena patīkama, pie tam var iekļaut arī brokastis un vakariņās, ko arī darījām un pat mani cimperlīgie ceļabiedri bija apmierināti. Milova klusa pilsētiņā pie ūdeņiem. Putni lido kāšos un pa pāriem, ņerkst un brēc. Idille. Priekš tūristiem. Vietējiem darbu atrast nav viegli. Tiesa, Berlīne ir kādus 50 km attālumā.
Bet kāpēc mēs tieši te atbraucām. Nu, gribejām redzēt lielās sīgas. Un lielā sīga ir tāds putns, par kuru, tu mazais draudziņ, nemaz nebūsi dzirdējs, kaut arī tas ir lielakais lidojošais putns pasaulē. Latvijā tas manīts tikai divas reizes. Kā manīts? Tā manīts, ka nošauts un ir pierādījumi. Vienreiz kaut kad 19. gadsimta beigās, otrreiz 20. gadsimta sākumā. Tātad tādi pavisam vecīgi dati. Vācijā patreiz ir kādi 200 putni. Vislaik bija ap 100, bet tad viņi pasāka ņēmt olas ārā no ligzdām un mazuļus mākslīgi izbarot, jo dabā no 2-3 mazuļiem ligzdā izdzīvo tikai viens. Nu tad atstaj tikai to vienu olu, bet pārējās liek inkubatorā un tad sīkos izbaro. Tur atkal vesels tejāteris ar pārģērbšanos un smaržināšanos, jo no kura katra sīkie barību neņem. Neņem un cauri.
Bet nu labi. Tātad jauka vēsa diena un mēs dodamies skatīties lielās sīgas. Vispirms ir doma pa dienu vienkarši palūrēt, kur tie novērošanas torņi atrodas. Tad nākamajā dienā agri no rīta iet putnus pa īstam vaktēt. Torni atrodam labi, jo lai nu kā, bet visām vietām norādījumus Vācijā rakstīt māk. Ir tornis, ir tālāk zīme auto un gājējiem pārvietoties aizliegts. Pie torņa šilte – Par jūsu drošību, uzkāpjot tornī, neatbildam. Un pat neteiksim, ka kāds sevišķi nedrošs tornis, pilnīgi normāls putnu novērošanas tornis, nedaudz patumšs, nedaudz putnu nodirsts. Pie tam tukšs, neviena novērotāja bez mums, kas man, cik esmu bijusi putnu novērošanas torņos Vācija un Dānijā, (ne parak daudz gan) nebijis gadījums. Atveram vienu lūku, kas veras uz saulaino tāli pareizā virzienā. Cik vien skaties zāle, zāle un zāle. Kādu pusstundiņu nosēdejām, visas acis izskatījām, stirnas redzējām, zaķus redzējām, cīruļus dzirdējām, bērnu kušinajam, jo viņai apnika, nevienu sīgu neredzējām. Nosalām. Ka ne, ne. Prom braucot, iztēlojāmies, ka lielās sīgas sēž krūmos un labako Holivudas pilnmetrāžas filmu manierē dzer pēcpudienas tēju un smejas – Ha, ha, duraciņi, atkal nepamanīja!
Bet pa ceļam jauna bulta uz nākamo novērošanas torni. Vai tad mums grūti uzkāpt. Vispirms uzkāpām mēs ar bērnu un sākam strīdēties, kuru lūku butu lietderīgi atvert. Kamer strīdamies, no apakšas sauc, - Paskatieties, kas tur ira! Atveram beidzot lūku, jā, kaut kas pie apvāršņā rēgojas, ņemam binokli, laikam jau atkal stirnas, nav nekādu cerību. Jā ir stirnas, jā ir zaķi, kādi desmit gabali rātni sēž arumos un starp stirnām un zaķiem nevienmerīgā ierinda maršē lieli putni ūsas izslējuši, kādi četrpadsmi gabali. Piepūtušies, kā tītari, tikai ar garākām kājām. Reizumis kāds no viņiem izpleš spārnus, paceļ asti un pārvēršas mutulojošā gaišbēšu sapalvu mākonī un tad lēnām griežas ap savu asi. Kāds cits cilā un mētā zāles kušķīšus. Citi nostājušies un mēro viens otru ar asu skatienu, kurš novērsīsies pirmais, būs zaudētājs. Tālāk tup meitenes un to visu vēro, pašas zālē gandrīz neredzamas. Un viss tā lēni un ar cieņu, un pāri cīruļu treļļi un... Nodzīvojām tornī līdz vakaram un vēl nākošo pusi dienas.
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/23857/1066) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) jojo |
|---|
| Date: | 10. Aprīlis 2016 - 23:34 |
|---|
| | | (Link) |
|
ai, cik skaisti! |
|
