|
|
|
Aprīlis 10., 2020
05:53
Uz ziemeļiem aizlidojs dzērves. Izgāju ārā palūkoties. No pretējās budžu mājas izskrēja arī viens puiškāns. Mēs saskatījāmies. Dzērves aizlidoja. Mēs iegājām katrs savā mājā. Reizēm ar vienu skatienu atpazīsti savējos.
|
07:33
Tulkoju kara laika vēstules. Jūs visi muļķi raudāsiet, kad pabeigšu. Tās nebūs jūsu krokodilu asaras, kā pierasts.
|
07:39
Es to varu darīt, jo man nav jājūtas ne par ko vainīgai. Mans vīrs jutās, bet es pateicu, ka nevajag.
|
10:35
Tādas vēstules daudzi iznīcināja. Knapi paglābu no garīgi bagāto netīrajiem pirkstiem.
|
10:51
Tā vecmodīgā vācu valoda ar pusrindiņu gariem vārdiem mani kapā iedzīs. Apglabājiet mani Maskavā, ja?
|
10:59
Nu re, kā mana vīra tēvs paredzēja. Šīs vēstules parādīs to, kas bija neizpaužams pēc otrā pasaules kara. Svētuļiem tikai visu notaisīt. Fui!
|
12:55
Uzvara Hamburgā. Dažas dienas vēl ir nazistu režīms, bet neizsniedz pārtiku uz kartītēm. Tev nav, ko ēst, uz ielām nav neviena angļa. Viņi neiemaršēja. Tu sēdi starp drupām un neko nesaproti, kas tagad ir? Uzvara, zaudējums? Radio skandina uzvaras maršus, bet ārā ir tumsa un tu sēdi badā.
|
14:19
Vismaz šoreiz tālāk tiku. Salīdzināšu ar iepriekšējo variantu. Ceru kāds ar savu pārgudribu atkal neielīdīs dzīvē, pamācot, ka pieticību un vienkāršību daiļo dvēseli, lai negudrie varētu uz fona izcelties.
|
16:42
Pie niknā kaimiņi atbrauca radi. Un kas būtu, ja es kā tie plānprātiņi stučītos? Tas ir naids un nenovīdībs, kas liek to darīt. Nekas vairāk.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |