Zum - 16. Oktobris 2018

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Oktobris 16., 2018


06:55
Viņiem laikam ar atkritumu urnām, kā ar bērnu. Kā savākt, tā tūlīt, bet kā atvest atpakaļ tā pēc gada.

(ir doma)

07:39
Uh, kā es vakar redzēju resno, muskuļaino draudzes veco ļaužu aprūpētāju. Uh, kā šamā iemaršēja pie manas kaimiņienes. Uh, kā es pīpējot sveicināju un noteicu, ka laikam esam tikušās. Uh, kā šamā manu sveicienu neatņēma. Būtu citos laikos labu labā konclāģera uzraudze. Labi, ka laiks nav pagriežams atpakaļ.

(ir doma)

08:20
Aizbraucu uz veci māju, visi logi vaļā, visas durvis noboķētas. Liepu aleja visā godībā un vienkāršībā. Biju lūgusi trīs dienas, lai iztīrītu. Smejos vēderu turēdama. Tūlīt iešu visus apklačot.

(ir doma)

08:42
Viņiem tak nebija atslēdziņas un niki, niko, no mājas nav ņēmuši. Gan jau krimināllikums izārstēs meļus.

(ir doma)

08:56
Visus paņemšu priekšā soli, pa solim. Un viņi ilgi nesmaidīs un nemās.

(ir doma)

10:21
Man tur ir abu autiņu otrās atslēgas. Ja kādu manu autiņu aizdzīs, kuru es vainošu? Kurtu Sturzenbecheru. Visi mani tiesu dikumenti. Privātuma aizskāršana? Kurts Sturzenbechers. Mana zobubirste. Un mans kompis ar samaksātu internetu. Mans acounts vaļā. Kurš lūrējis? Kurts Sturzenbechers vienkāršībā un pieticībā, smaidot un mājot

(1 raksta | ir doma)

10:26
Ak jā, saldētava palika puskausēta. Ceru, ka tur tārpi ieviesīsies Knutiņam par iepriecinājumu. Zelts tur sen vairs nav.

(2 raksta | ir doma)

10:34
Staigā te visādas. Un patom vešķi prapadajut.

(ir doma)

11:11
Vietējās tenkuvāceles sākušas spietot. Pateicu, ka neko nesaprotu, ko viņa savā platā vāvuļo. Lai mācās Hohdeuch.

(2 raksta | ir doma)

12:21
Jāaizved laikam pilnie miskastu maisi Knutam, kamēr Itzstet amt nav izkasījusies no kafijas un klačošanās.

(ir doma)

12:29
Interesanti, kā tas doktors Krāls pie doktora ticis. Uzrakstījis trīs patstāvīgus teikumus bez kļūdām?

(ir doma)

15:37
Aizbraucu paskatīties pastu. Nebija. Bet... Viņas abas gan Marion un Lea abas vēlās ārā pa kaimiņu vārtiņiem un smaidīja un māja. Man acis gandrīz uz kātiņiem. Es māksloti pasmaidīju, pamāju un parādīju paši ziniet ko. Pirms tam biju kapsētā. Ingrid brālim atraitne bija aiznesusi mazu vainadziņu.

(2 raksta | ir doma)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba