|
Augusts 11., 2018
07:38 Vakars. Aizgājām paēst. Draugs izvēlējās jauku vietu, bet tad ieraudzīja cenas un sāka protestēt. Dabūjām citu ēdienkarti priekš vietējiem. Ko nu tur ēdām, ko neēdām, vairs neatceros, bet noskatījāmies priekšnesumu, kā smalko viesu priekšā tiek apspēlēts māla trauks ar īstu kebabu. Spirta liesmas, vijīga klapēšana ar nažiem un tad tiek nošķelts vāciņš. Aizgājām vēlāk uz soliņa. Tālumā virpuļoja derviši. Gribēju ķert kadrā, bet kā centos, tā šie vairs nevirpuļoja, tikai stāstīja kaut ko sava teātra viesiem. Un tad viņš paskatijās uz mani un pateica to. Un es paskatījos un pateicu. Un vēl teicu, ka viss ir ļoti sarežģīti. Tu mani, kā aizbrauksi, tā aizmirsīsi. Nē, es nekad neaizmirstu, tos, kurus mīlu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |