|
|
|
Maijs 14., 2018
05:36
Izgāju ārā tieši pāri lidoja vienpadsmit dzērves. Viņas lidoja klusu, viņas lidoja uz ziemeļiem.
|
06:38
Man mazā dūda vakar teica, ka es pārāk daudz iedomājos. Es gan nepaprasīju, vai iztēle jau ir aizliegta Vācijā, ir kāda kāda regula, kas aizliedz domāt?
|
07:22
Tātad, 26. janvārī tā bijusi tikai tāda izmeklēšana trīs stundu garumā, kur es beidzit bezspēcībā fakuci parādīju, jo saki, ko gribi, viņi izliekas nesaprotam, tas vismaz tika saprasts, paši tur galīgi sajuka ar saviem papīriem.
|
07:29
Tātad es meitai es esot liegusi fizisku, vai dvēselisku, vai garīgu labklājību, ko viņai sniedza, potams bērnunams, un daudzās nopratināšanas. Tas pēc § 1666 1 un 3 daļas BGB.
|
07:37
Tātad manas nopratināšanas radījušas ilūziju, ja es neemu spējīga daļēji (oj, tikai daļēji, tas priecē) uzņemties par bērnu atbildību. Nu, aizgāju uz skolu un teicu, gada mācība gada beigās ņemu dokumtus ārā, jo mans bērns nemācīsies tādā skolā, kur tiek apmelota viņas mamma. Ticu, ka tūlīt sekoja ziņojums, ziņojuma saturs man nav zināms.
|
07:40
Tātad es domājot tikai par sevi un cerit, ka meita mani atbalstīs. Nu ja, kā māte drīkst domāt par sevi un cerēt, ka meita atbalstīs. Tas laikam vācijā aizliegts.
|
07:51
Tādā veidā nodarot kaitējumu bērna labklājībai. Un bērns bijis pārslogots. Tagad gan pēc nopratināšanām un psihiem un visa, jo viņi un tētuks sagād@js viņas labjlājība ir pacelta nebijušis augstumos. Viņi nepadomāja, ka atņemot mātei bērnu viņi man nodarījuši kaitējumu, nu par kaitējumu man viņiem nospļauties, bet viņi ir pazemojušu manu bērnu, un kaitējuši viņa labklājībai.
|
08:11
Bērnu nams sistēmas bērniem nav patvērums, tā ir lopu kūts, kur audzēt sistēmai vajadzīgus lopiņus, bez mīlestības, bez cerībām, bez pieķeršanās, kāpēc tur tik bieži mainās audzinātāji? Un pārsteigumu ballīte bija tikai parodija no amerikāņu filmām, ne jau tādēļ, ka mēs tevi mīlam, bet mums ir kauns un mēs gribam vērst visu par labu.
Man nebija Ziemassvētku, man nebija Lieldienu, man nebija dzimšanas dienas. Šijās dienās es sēdēju un blenzu vienā punktā, reizēm atbildot uz formāliem virtuāliem apsveikumiem, jo bija jādomā, kas būs rīt: atkal paziņojumu par uzlikšanu no mājas, aicinājumu uz tiesu, vēl nez kas. Aj, es neesmu krietnā pilsonīgā mājasmāte, es domājot? Jā, nav man kauna domāt.
|
09:22
Kas tad mums te vēl jauks.Tātad Jugentamt ir ziņas, ka no augusta, atcerietues, jau no augusta, kad es kā muļķīte vēl draudzīgi runāju ar Sturcenbecheriem un vēl bērnam nebija sākusies skola, kad es strādāju, no pārstrādāša dabuju sirds aritmiju, uzgāju ārstu pārbaudes, gan Latvijā, gan Vācijā, tai skaitā psihiatru, kurš neki neatjlāja tad esot jau bijušas ziņas, ka es es ciešu no vienas nezināmas, bet noteiktas psihiskas saslimšanas, kas esot saasinājusies ar man vīra nāvi, to viņi ziņojuši līdz decembra vidum. Kurš ziņojis un noteicis diagonizi man ziņu nav. Noteikti man jābūt steidzošu ārsta uzskaitē un aprūpē, citādu viņiem papīri nebūšot kārtībā, jo papīriem jābūt sakārtotien, kā viņi vēlas.Man protams ir vajāšanas mānija un bailes. Nez no kurienes man tās radušās? Ak no viņiem? Nevarot tak būt, viņi tak labie, es, māte, tā ļaunā.
|
09:24
Nu un protams es par sevi un bērnu vai neesmu spējīga vairs parūpēties. Viss jūgentsamt sev applaudē, redz kādi mēs malači novedān viņu tik tālu.
|
09:37
Tad es atteicos parakstīt papīrus, jo pirmajā psihu uzlidojumā, ko noorganizēja mani tā saucamie draugi no Latvijas, viens sanitārs no psihiatriskās palīdzības teica, nekā Dieva dēļ neparaksti. Es vienreiz parakstīju, ka esmu ar mieru, lai bērns ir ārpus mājas pēc pusnakts, un mājās viņa bija kad? Ap diviem naktī. Nē, nu nevar teikt, ka tas nebija pēc. Jā, man nebija jāuztraucas, man bija jāsaglabā pofigisms, kas tur liels bērni devušies uz kino.
|
09:41
Un tad lūk, manas vēlmes, lai bērns paliek līdz "vasaras brīvlaikam" bērnu namā tiesinese ielikusi pēdiņās. Es teicu vasaras brīvlaiks, pēdiņās?
|
10:00
Tātad, psihs iesaks likumā noteikto uzraudzību, bet tā ir tikai pirmā ekspertīze, gan jau būs vēl daudzas, jo nevar taj būt kļūdas, vāciešiem? Nekad, viņi ņem ar masu. Man pofig, es eju prom no šīs brīnišķās valsts un tās lieliskuma un labklājības. Kur visiem iet tik labu, ka labāk vairs nevar. Tas likumā noteiktais uzraugs lidos man līdzi un pamācīs, kā jārīkojas un jādomā? Vēl jau man pārvietošanās brīvība nav atņemta un es neesmu nometināta pret parakstu par dzīves vietas nemainīšanu.
|
11:02
Intetesanti, kā tam psiham sanāca, ka nav pataloģijas, bet uzraudzība vajadzīga, varbūt tieši tāpēc.
|
17:35
Knutī mans vīrs smagi mācīja rakstīt vāciski. Viņš jau no laukiem tik platu mācēja. Tagad tāds vācietis, ka bail. Viņa tauta, nav nekādas viņa tautas, ir apvienota nācija, ne tauta.
|
|
|