|
|
|
Maijs 13., 2018
06:25
Jau pusgadu es katram pretīmnācējam ieskatos acīs. Un tas nav tikai tāpat vien.
|
08:47
Pirmo reizi pēc pusgada, es sargāju sava bērna miegu. Es vienkārši sargāju sava bērna miegu. Es esmu sargs savai mīlestībai. Sava bērna sargs.
|
12:39
Kādi tomēr vācieši ir cūkas.
|
13:16
Maza strazdulēna līķītis pie garāžas durvīm. Kā man rīkoties? Iesaiņot to paciņā un aizsūtīt to Knutī? Gaidu padomiņus, it sevišķi velkomēti anonīmiķi.
|
13:59
Es dabūšu meitu ārā no šīs valsts, pat, ja viņa negrib. Tāpat kā viņi grib man piespriest piespiedu ārstēšanu pret manu gribu. Lai, agri7 vai vēlu patiesībs nāks gaismā.
|
16:49
Dazi pesonaazi neapzinaas, ka ar savaam darbiibaam prezenteeja tautu. Es to apzinos un saku drosi, es esmu no Latvijas, es daudz ko nesaprotu, paskaidrojiet. Paskaidrojumu vietaa es sanjemu acu aizmaaleesanai, kaut kaadas puspatiesiibas, desmitiem reizu jaaskaidrojas, kameer paskadrotu normaali.
|
17:08
Aha, Haupt-Helman jau esot ar bērnu runājusi 26. oktobrī, lieliski. Bij msn to zināt. Strīdu neesot, bet, kad 28. paņēmu telefonu lai bērns beidz blenzt, tad Knuts izmantoja situāciju un piezvanījs policijai.
|
17:10
Tātad 1. Novembrī situācija bija nobriedusi. Savāca bērnu.
|
17:13
Annika Kiep ziņo, ka ierodoties mājās māte bijusi samulsusi.
|
17:16
Tētuks protams ziņojis ka sieva esot labila, kādas šausmas. Visiem jābūt stabiliem, kā koka klučiem Konstantīniem?
|
17:18
Visi nabaga Kiep stāstījuši, ka mans vīrs miris jūnijā. Bet gadās tak pārklausīties, kam negadās.
|
17:26
Oho, jau 23. ojtobrī bijis ziņojums no Agnetas bijušā tēva. Stučījis acis pārgriezus, cik nu spēdams. Man baiļu mānija esit cēlusies no eksāmeniem studijās. Ak tāpēc viņš nemācās, ne tāpēc, ka slinks, bet tāpēc ka bail saslimt ar baiļu māniju. Es jau teicu, ka tai ģimenei nav pilns rublis?
|
17:32
Nu tad viņš to vēlreiz ar Gunāriņa palīdzību 20.11 laikam visu atkārtojis. No bet draugi mīļie jau pirms mēneša bija stučījies.
|
17:35
Ķeramies pie Sturzenbecheriem. Tātad, ko darījis un kā lējis manas puķes viņš nemin ne vārda, bet kad atgriezies no atvaļinājuma, pamanījis, ka man esot vajāšanas idejas. Laikam daudz par tādām zina un pašam arī tādas ir.
|
17:37
Es esot kaut kādus papīrus pazaudējusi? Kādus tad?
|
17:39
Es esot gribējusi naudu dabūt no cigarešu automāta. Galīgi jukuši, oder? Cigaretes es gribēju.
|
17:41
Esot teikusi, ka vācieši man iedūruši nazi mugurā. Nu ne jau visi, viens otrs, vai tad ne? Re cik es jauki un krāsaini māku vāciski izteikties.
|
17:46
Tad es esot gājusi un jautājusi, vsi nsv gadījumā paņēmis stikla krūku, nevaru atrast, viņš man parādija, ka viņam ir tāda pati, bet es vēlāk atradu. Briesmīgs noziegums. Kāpēc, viņš nav ziņojis, ka es viņam atdevu visas viņas mammas dārglietas? Pat pērļu kaklarotu speciāli ieliku atsevišķā maisiņā Ā, tas ar manu vajāšanas ideju nesaderējās kopā.
|
17:56
Ejam tālāk, Markuss Kolvics ar zilajām actiņām, kas solījās palīdzēt, esmu ierunājusi automātiskajā atbildētājā, ka manas riepas ir cauras, hmm, sadurt? Tātad bojātas. Jā bija nodilušas. Nevarēja pabraukt nirmāli tumsā, lietū, pa slapjajām lapām, tas esot bijis 03. oktobrī. Ko Kolvics, pabakstās, saka viss kārtībā madam. Es riepas pati nomainīju, vēl aizvedu uz servisu lai salabo šo un to.
|
18:00
Tad bija 13. oktobrī tie sūdi ar pazudušo maku. Sturzenbechers esot novērojis, kā es uzmanu savu bankas konto. Nja, kā šis to novērojis, bet nu labi, ja novērojis, tad novērojis.
|
18:01
Nu tad draugi ieradās, par tiem viss skaidrs. 19. oktobrī.
|
18:04
Tad es esot Knutam rakstījusi mesidžus. Nu vēlējos zināt, kas notiek. Visas saglabātas, un back appotas, ja kas.
|
18:07
Tad es aizraidīju no savas zemes Haupt-Hallmen un Hahne, bet netiek minēs, ka tur bija vēl viens kungs no Bad Segeberg. Daudzreiz vēlāk manīts. Laikam priekšnieks.
|
19:01
Tātad 29. Novembrī Knutam nebija miera, esot es gājusi, kaut ko komisku darījusi savā sētā, ko darījusi, nav paskaidrots.
|
19:10
Tātad, policijai no psihiskā bērnu nama ziņo, 02. Novembrī es esot rakstījusi, ka ja tu nenāksi atpakaļ man nekas cits neatliks, kā nogalināt sevi. Neko tamlīdzīgu neesmu rakstījusi, kopā ar bērnu mēģinājām atsaukt atmiņā tās dienas notikumus un skatījāmies telefonā. Beidzot nolēmām, ka varbūt es tā, kad viņu aizveda, varēju būt teikusi. Pilnīgi iespējams, viņi meloja un vairākas dienas nezināju, kur atrodas mans bērns.
|
19:22
20. Novembrī ieradies Vācijā bija tā saucamais tētuks, cibric, cibric. Man par to ne vārda, ne radenieki, neviens.
|
19:27
Tētuks bija gatavs bērnu savājt, bet bērns negribēja. Tad tētuks paziņojis, ka 15 gadīgs bērns var gribēt un dzīvot, kur vēlas. (Kaut vai uz mēness).
|
19:28
Bet galvenais lai tiek pie šā brīvlaikos izklaidēties, tā, tā saucamais tētuks.
|
19:34
Tad tur nāca uz māju Hahne un kinstatējusi, ka es nekorporējis un kad viņa saka vajag siltu bikšu, tad nedodot. Nekad mana meita bomelenes nevalkās.To, ka es teicu, ka mēs valkājam zeķubikses zem džinsiem, rakstīts nav. Tas bija 30. Novembrī.
|
19:44
Ak jā Hahne ziņo, ka manas jūtas bijušas tik īpatnējas esot bijusi bēdīga, dusmīga un pa reizei, kādas šausmas, es esot iesmējusies. Nu es tur viņu izsmēju gan.
|
19:57
1. Decembrī notika tiesa. Es pirms biju gan pie notāra, gan uzzināju, ka beidzot ir Mantojuma zīme Sturzenbecheram, tas bija kaut kur novembra vidū. Ti visu tiesai pastastīju, ja es esmu rīcībsnespējīga, tad kurš ni viņiem ir rīcībspējīgs, jājautā. Es neesot atbildējusi tiesā kā, pienāktos atbildēt, es neesot redzējusi bērna vēlmes un rūpes, kuras norādījusi Kiepe. Es vispār nesapratu, ko tās trīs vecenes no manis grib izspiest. Esot rādījusi, Hahnes kundzei fakuci, nu parādīju, ja jau citādi nesaprot nesaprot. Tas arī viss, ko sapratusi. Ziņojuma beigas, tālāk diagnoze un prognoze, siciālpedagoģiskā.
|
22:46
Tātad pienācis burvīgais 25. Jsnvāri, kad it kā visi bija saslimuši, un pēc trīsreizējas sapulces atcelšanas, ziņo, lādzīgā Kiep, ka māte joprojām ļoti, nu ļoti dīvaina savā uzvedībā, esot ļoti daudz bērnam zvanījusi un esot bērnu spiedusi atgriesties. (Spiedusi atgriestiesties bērnu, tas nav iespējams, tā ir tīrākā ļaunprātībs no mātes puses.)Esot meitai draudējusi (ka nepirkšu vairs jaunas mantas) un tādēļ bērns ir māti patstāvīgi, bez citu padimiem, māti telefonā nobloķējis.. Tagad meitai ir tikai reizi divas nedēļā, kas viņai pietiek ar atliektiem galiem. Bija brīvdienās pie mātes, ciemišanās bijusi nepatīkama. Māte neuzlikās, neliekuļoja, kā gidīgai vāciešu māyei pienāktos darīt. Tātad bērns gribot māti saārstētu, ar neko neredzošu skatienu, drebošām rokām, knapi runājošu, bez atmiņām, bez pagātnes, mankurtu māti bērns grib. (Tas bērnan, protams netiek paskaidrots.) Tad tiek piedāvāta Kiepes palīdzība, sameklēt trešo personu, kas parakstīšot papīrus. Bērns piekrīt. Mātei nekas netiek paskaidrots.
|
23:05
Nu tātad visas lirtas tika nodotas Ahrnburgas tiesai. Jau janvāra vidū. Par to protams netiku informēta.
|
23:07
Tad 26. janvārī tiesa, ko lai saka, visu pateicu, bija labs tulks.
|
23:11
Tieši tiesas dienā psiha kungs nelaimīgā kārtā taisījās ierasties. Diemžēl nācās atteikt.
|
23:12
Tad salimu ar gripu, tika doti visādi padomi, kā būtu labāk. Neko tie nedeva.
|
23:27
Tad uz apvāršņa parādījās tā kurai tiesa piesprieda atbildību uzņrmties, zvanīju, pacēla sektetāre, solīja atzvanīt, neatzvanīja, vēlāk stāstīja ka mistiskā veidā sabojājies telefons. Tad bija papīrs kāpēc jūs uz ieprirkšēji papīru nereaģējāt, tāda iepriekšējā papīra nemaz nebija. Jaukā kundze uzņēmās palīdzību skolā, audzināšanas tiesīgajam atbilstošos pienākumus, notirkt bērna atrašanās vietu un veselības aprūpi. Es atteicos jebkādu papīrus parakstīt, kamēr visu nenoskaidtosies. Šo atbildīgo darbinieci bērns redzējis pāris reizes, es vienu, kad pēkšņi mistiskā veidā atradām bērna dzimšanas apliecību. Daudz sakritību, nē nu protams protams, es traka, man rādās uguņi.
|
|
|