|
Maijs 4., 2018
06:34 Otrā patīkamā epuzode Latvijā. Stāvu es uz perona Jūrmala ar fiorsām grāmatām ķeselē. Auksts, vilciens būs pēc 10 minutēm. Atnāk maziņs indietis, kaut kur mana vecumā un bailigi skatās uz visām pusēm. Tad, jautā vai šite uz Rīgu var tikt? Es saku ka jā, vēl desmit minutes un tad būs vilciens, un tad viņam jābrauc lidz galam. Papļāpājam. Par riebigo laiku un tamlidzigi. Tad bu beidzot nāk vilciens, es saku, nu tad kāpjam iekšā! Viņš uz mani bailīgi skatas un prasa: Vai te drīkst sievietes un virieši vienā vagonā sēdēt? Protams, es atbildēju, te ir Eiropa, te drikst! Iesedāmies, vēl drusku papļāpajām un uz atvadām viņš nedroši sniedzaman savu roku. Es to draudzīgi paspiedu, tā bija samtaina un sausa. Pirms izlekšanas savā pieturā, es vēl viņam atgadināju, ka jābrauc kādas 20 minutes un lai brauc lidz galam, beigas būs liela upe, tad pari tiltam un centrālā stacija, tālāk vilciens neies.
|
10:01 Es jau sabijos. Eju pie pastkastes, skatos veestule. Jau spalvas, kuru man nav, saceelaas uz muguras. Nee, paldies Dievam, tikai peedeejaas veeleesanu lapinajs. Laikam riit vairs agjiteet nevar. Beerns jau var iet veeleet. Bet vinja neies un pareizi dariis, nav ko veeleet taadaa valstii, kur saadi apietas ar vinjas mammu.
|
12:00 Es izleemu, es nepirksu no vinjiem ne suuda. Lai aizrijas, es buusu tikai kaa ciemins. Piekkass vinjus ar vinju suuda nobarotajiem purneljiem.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |