|
|
|
Decembris 15., 2017
17:50
Aizbraucu uz briļļu bodi blakuspilsētā. Kanpi noparkojos, ne jau tādēļ, ka nebūtu kur, bet īsti nesaparatu, kur tur tai bruģetaja laukumā pēc remonta tikt iekšā. Aizeju uz veikalu, saku es pie D. D ir līdzīpasnieks. Visi uz mani skatās. Pēc kāda laika jautāja, vai es šodien sarunājusi? Bet sarunāju es jau tresdien. D teica, ka ceturtdien labos jumtu, lai atnāk piektdienā. Jaunakais pārdevējs pazvana D, sāk smaidīt un saka man, D nevar, es jūs pieņemšu. Es saku, nu dodiet to D, nekartībiņas. Saku D, ka tad tā? Sarunājam jau tresdien. Viņs knapi dveš, ka esot vēl uz jumta. Bet tik knapi, ka skaidrs atkal pillā. Nu neko, samērīju briļļu stiprumu ar jaunāku zēnu. Uzlabojumi ievērojamai, tāluma par 1,75 dioptrijam mazāk. Tuvumā par 1 dioptriju. Stundas vietā ņemāmies pusotru stundu. Nu man būs ikdienas brilles ar maināmām kājām un lasāmās. Pirms pateikt summu, viņs man atnesa glāzi ūdens. Tā kā par abām es tagad maksāšu tikpat, kā par vienām vecajam kopā, tad visu ūdens glāzi nemaz neizdzēru.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |