|
|
|
Decembris 16., 2016
13:38
Kamēr sapakoju trīs paciņas ( trīs, nevis simts) un uzrakstīju sešus apsveikumus, tikmēr biju nosvīdusis cauri slapja. Viens sveces enģelis gan palika neiesaiņots. Bet varbut arī labi ka tā. Nav laba doma dedzināt enģeļus.
Sastūķēju paciņas somā un maišelī, un nākamaja dienā, apkrāvusies, kā paunu ubags, sīkam lietutelim smidzinot, devos uz pastu. Ta-dā! Pastam pusdienas laiks no 12—15. Neko sev, sīki.
Pēc darba braucu uz pastu ar mašīnu. Parasta lieta, nav kur novietot auto. Kaut kādā šaurā bezizejā, kur nemaz nebija atļauts, noparkojos. Taisnību sakot, vienbrīd netiku vairs ne uz priekšu, ne atpakaļ. Nospļāvos un - uz pastu. Ta - dā! Pasts ciet! Kāpēc? Vajadzēja rūpīgak izlasīt šilti. Otrdienas pēcpusdienā - ciet. Pie tam "otrdienas pēcpusdiena" vācieši raksta kopā. Kurš ir spējīgs izlasīt tik garu vārdu kā Dienstagnachmittag? Es nē.
Nākamaja dienā, es atkal ar savām paunām. Paņēmu pudienslaika pauzi stundu ātrāk, atkal nav kur ar auto apstāties, izbraukāju stāvlaukumu, knapi tieku ārā, jo iekšā pārpilditajā stāvlaukuma mašīnas brauc nepārtraukti. Beidzot atrodu vietiņu pie miskastēm. Jožu lielu gabalu ar savām paunām. Bet nu viss labi, rindas nav, laipni man samaklē iztrūkstošās pastmarkas. Cenas vēstulēm atkal par 10 centiem cēlušās.
Tagad tikai jālūz Dievs, lai nav kaut kas sajauks. Piemēram, apsveikumi nosūtīti nepareizajām personām . Kas ļoti var būt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |