|
Jūlijs 29., 2016
10:13 Sēdējam terasē un reizē ierunājāmies, ka, sak, stirnas šosezon nav redzētas. Un tikko ierunājāmies, tā garām līgani aizlēkšo divas stirnas. Bet kādu rītu vēl labāk. Ceļos es pussešos un tad steberēju, kur nu man jāsteberē. Skatos, logā rēgojas puse brūna dibena, kam piestiprinātas pāris tievu kājiņu. Tad dibens pagriežas un tur ir arī galva un modri saslietas ausis. Laikam mana steberēšana tika sadzirdēta. Neko, stirna pastaigajās pa dārzu, pagaršoja hortenzijas, vēl kādus krūmus un aizgāja. Tad vēl. Sēžam terasē, runajam par nupat apglabāto tanti Imgardi, spīd saule un sāk līņāt. Saule spīd pāri stirnu pļaviņai un parādās dubultās varavīksnes loks. Kā sveiciens. Tādi, lūk, momenti.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |