|
|
|
Jūlijs 11., 2015
09:18
Vakar jutu, ka laikam drusku jāierauj. Izvandijos pa vīna plauktiem un, kaut arī gribeju paņemt kaut ko labu ( kazu jubileja kā nekā), bet izmakšķerēju kaut ko pavisam prastu. Bet rislings ir mans vīns. Ar rislingu es nekad nekļūdos. Ar citiem vīniem es kļūdos gandrīz vienmēr. Šis gan bija tumšais rislings, bet tīri dzerams.
Tā nu sēdējām, skan klasiskā mūzika, ieraujam pa druskai, skatamies pa logu. Reizumis dārza strazdi, smieklīgi gorīdamies, pārtenterēja pār celiņu. Vēja nebija, taču daži stādi drusku kustējās. Varbūt viņus kustināja strazdi.
Vēlāk atcerejos, ka jānoņem no striķa izžautā veļa, un beidzot šosezon ieraudzīju sikspārni. Kā mazs apskurbis vienplāksnis tas rinķoja brīžam pavisam tuvu galvai, brīžam augtāk. Spārni pakšķēja, kā mazam motoriņam. Parasti mēs tik vēlu jau esam iekritušu gultās un neko nemanām un nedzirdam.
No rīta apgāju parasto riņki pa dārzu un vienbrīd sastingu. No kuriens šī klusā, bet varenā sanoņa? It ka tālumā murdētu dziesmu svētku koris. Paskatijos apkārt, nekā. Paskatījos uz augšu. Liepa zied.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |