|
|
|
Decembris 13., 2014
10:23
Es jau šad tad esmu rakstījusi par savu homoseksuālo draugu. Bet tas bija sen un neviens vairs to neatceras. Nupat gadījās man divreiz ar divu nedēļu atstarpi būt Latvijā. Un abas reizes gadījās man viņu satikt. Kas liecina vien to, cik Latvija ir maza, mana dzimtā pilsēta ir maza un mans paziņu loks arī mazs. Kā vienmēr viņš stāstīja un es tik smējos un smējos. Tad viņš kļuva nopietns un paprasīja naudu. Nevarot vairs izturēt, vajagot iedzert. Es iedevu mazliet naudas, viņš kļuva atkal priecīgs un pateicās. Es skatījos uz viņa krāsotajiem matiem, seju, kura liekas, nemaz nenoveco.
- Nopērc labāk sev kaut ko saldu!-es nosaucu viņam nopakaļ.
|
18:54
Šodien piedalījāmies dzimšanas dienas svinībās. Jubilāram palika ne vairāk ne mazak ka 93. Nav nekāds drebelīgs večuks, bet štrams kungs. Bet tas nekas. Vienai no viesiem bija 95. Viņa savā berlīnes dialekta aizrunāja visus pārejos. Berlīniete bija arī sarūpējusi dāvanu - 93 viencenta gabalus salīmetus uz limlentas un aptītus ar zelta diegu, sanaca tāda kā ķēde, ko var uzkārt kaklā. Piedevām vēl dzejolis par gadiem, kuri daži spoži, daži apsūbējuši kā monetas. Uj, ir gan 93 viencentnieki smagi!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |