|
|
|
Decembris 20., 2008
11:35
Pirmie vārdi. kurus cilvēks sācis izmantot savā valodā, bija īsi, vienzilbēgi. Jo vairāk zināšanu cilvēks guva, jo viņa valoda kļuva bagātāka. Ir pārejošas zināšanas, kas ir kā sniegs: ziemu vairojas, vasaru noplok: un ir zināšanas, kas aug un pastāvīgi aug un vairojas līdzīgi kokam.
***
Iemesls, kādēļ cilvēkli nedzīvo labi, ir tas, ka ka, kas dievs nemīt viņu vidū. Cilvēki tic viens otram, bet netic dievam un tādēl viļas. Mūsdienu cilvēce dzīvo neticībā. ja jautājums ir par oficēlo ticēibu, jā - visiem tāda ir, bet cilvēces galva ir nosirmojusi no oficālajiem ticējumiem.
***
Visas labās un skaitās lietas, kas iet caur mūsus prātu un sirdi, ir pateicoties tām būtnēm, kuras liek lietā mīlestības likumu. Kādā dienā tu esi līksms un uzskņots, visas dzīves gaitā tu atcerēsies to stāvokli. Tam par iemeslu ir kāda būtne, kas ar savu mīlestību uz Tevi pauž, kas ir patiesa mīlestība. Bet ir reizes, kad Dievs novēršas no pasaules. Tad visur iestājas krēsla un tumsa un cilvēki izmainas līdz nepazīšanai. Tu lūdz, bet lūgšana netiek pieņemta. Tu jūties vientuļš.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |