|
|
|
Septembris 25., 2008
02:31
Protams, es varētu uziet bēniņos un kartupeļu kastēs atrast kādu grāmatiņu. Bet bail, ka atradīšu kādu tulkotu gabalu un tad atkal viss miegs vējā.
|
03:03
Jāčāpo uz gultu, ejot pa tumsu turēšos pie priekšmetiem, jo tos var sajust ar tausti. Tur - dzelzs rokturis, te, koka stūris, tur pie kājas - plēves maisiņš un pāris lupatas lejā.
|
07:48
Labrīt. Es nezinu kā jūs, bet mēs par savām nebūšanām vienmēr apspriedāmies kartupeļu laukā. Kā šodien atceros. Es biju maza. Atarām mēs ar zirgu kartupeļus. Es vedu zirgu, tētis pie arkla. Un tad viens onkulis no Laukceltnieka teica, ja amerikānis nebūtu nočammājies, mums būtu bijis pavisam citādi. Man tai reizē vēl zirgs uzmina uz kājas, bet nekas, zeme bija mīksta un apavi labi, tādi prasti ādas zābaciņi. Annuška vēl tai reizē bija nositusi trīs kurmjus, un man šos bija žēl, bet nu, neko...
|
10:09
Mazā dūda apsēja Raula dāvināto lakatu, sasēja ar dzeltenu striķīti. Baigi šikā dāma :) Mēs šodien un rīt pa māju. Piekāš to bērnudārzu.
|
10:12
Galvenais jau ir Tavas domas, viņas ir ļoti palīdzīgas.
|
10:35
Uz Saules parādījušies plankumi, tātad sākusies turbulence un Saules vējš uz zemes atnesīs kvēlojošu gaisu. Pēc dažām dienām var būt dažādi konflikti. Jābūt mierīgākiem un jāsaglabā vēss prāts. Mēs taču esam cilvēki, vai tad nevarēsim turēties pretī šādām, tādām dabas parādībām.
|
10:37
Tā jau es biju domājusi, ka pēc garas aiztures sākšu spamot. Pietiek, brauksim mazgāt vešu :)
|
18:07
Ek, bet Vilcāns taču mani mīlēja, bet es neticēju, ka tas būtu iespējams, skolas ballēs taču neviens mani dejot nelūdza :(
|
20:32
Ja atcerās cik pretīgi sākās Svešo karjera Tukumā, jebšu Šlokenbekā, tad vienkārši nāk vēmiens. Mēs Paulim diezgan ātri parādījām materiālu internetā un viņš teica: cik apbrīnojami, ka cilvēkiem patīk rakņāties svešās apakšbiksēs. Viņs savu māsiņu tur, savās tēva mājās, vienmēr bija sargājis no visa ļaunā.
|
20:45
Bet tur, Tukumā es reiz redzēju savu veco draugu Māri Leju ar kauru reiz tālā jaunībā braucu uz Maskavu, bet es pagāju garām, jo man likās, ka tas būtu nepiedienīgi atgriezties. Aizvakar es viņam piezvanīju un ziniet cik savādi, Gaiķu Māris grib ieperināties viņa darbnīcā. Nu, es viņam pateicu kāds nu viņš ir. Tā teikt parādīju viņa īsto seju. Nav ko izlikties par dzejnieku, ja esi pilnīgs plānprātiņš un gļēvulis.
|
20:50
Pēc Maskavas es veltīju Mārim dzejoli. Bet kādu, tas ir mans noslēpums :)
|
20:56
Un vēl es atceros Arbatu Maskavā. Esmu tur bijusi divas reizes. Pirmo reizi mani tur uzzīmeja ar ogli, lapu appūšot ar matu laku. Un tad, pirmo reizi dzīvē, es ieraudzīju, ka esmu skaista. Tad man man bija 18. Jā, tai laikā uz ekrāniem. Laikā arī iznāca filma, kurā filmējies Cojs, kā to filmu sauca, vairs gan neatceros.
|
21:04
Bet es atceros vēstulīti, ko rakstīju Nikolajam Karačencovam, pēc tam, kad atbraucām no Leņingradas ceļojuma, 9.klasi beidzot. Viņs un tikai viņs bija man pirmā mīlestība :) Par to vēstulīti es pēc tam gan ļoti kaunējos.
|
21:09
Šodien satiku savu labāko skolas draudzeni. Viņa strādā par vecāko māsu nodaļā. Un viņa teica ka rīt brauks streikot uz Rīgu. Satikāmies mēs uz mana īpašuma stūra pie miskastēm. Pasmējāmies par klases biedreni Bulu, kuru satiku ejot uz slimnīcas pusi, jo mašīna bija nolikta tā tālāk nomaļus, lai poliči neuzķer, jo apskate nav vēl izieta. Viņa teica, ka viņai ar viņas 800 ha arī esot krenķis :)
|
22:34
Šodien bija joki. Skatos, Mazā dūda pazudusi. Izstaigāju savu īpašumu saukdama. Bet šī pa kluso pie kaimiņu meitenītes Lauriņas bija iegājusi. Skatos, pagalmā nepazīstamas mašīnas.
Sarkanā ar dakterīti, šai somiņa laikam bij špricīe. Un municipāļi ar ieradušies. Izgāju ārā izliet samazgas komposta kaudzē, pieeju pie šiem ar samazgu spaini. Prasu, kas noticis? Mans kaimiņs Andris saka, ka mašīnīti pārdodot. Municipālim, vai? Nevarēja saprast. Laikam šo varzu bija spirta jaucēja Upīte izsaukusi. Es jau neko. Pasmējos par teātri un iegāju iekšā.
Nekad viņiem nepiedošu par mammīti. Nevienam, nekad, nepiedošu. Tas nav manos spēkos. Nekad!
Nu, varbūt arī piedošu. Nezinu.
|
|
|