|
|
|
Oktobris 16., 2006
13:50
Iedomājos, kā būtu dzīvot vienai. Vakaros atstāt virtuvi pilnīgā haosā un lasīt grāmatas, klausīties mūziku (es noteikti kļūtu par melomāni, ha) un vēl vēlāk gultā, mazā kamoliņā saritinājusies, domātu. Par to pašu.
|
16:43
Man nez kāpēc, bail lasīt komentārus. Bet. Es pastāstīšu par vakardienas Tantuku. Pat vakardienas tantuku, kas pieklidzināja uz kūjiņas balstīdamās Meteora parka rotaļlaukumā, apsēdās uz blakus soliņa un sāka grauzt cepumiņu. Tāds tīrs, vienkāršs tantuks. Viņai bija tādas lielas un paģērošas acis, tāpēc mirklīti pārliku, kā varētu viņai iedotd latu, bet tā lai neapvainojas, nokautrējos un iebāzu degunu interesantā grāmatā "Notekūdeņu attīrīšana" (tiešām interesantā, es neironizēju). Tālāko lāgā nepiefiksēju. Kaut kas nozibēja un paceļot acis no grāmatas ieraudzīju, ka tantuks ielecis bērnu šūpolītēs (jāpiezīmē mazo bērnu šūpolītēs, lielajās ķēžu nenoriskēja) un jautri šūpojās. Kūjiņa nosviesta sāņus un pelēkajās bomeļzeķēs tērptās kājeles jautri mētājās gaisā. Tas bija aizkustinoši, un kaut arī visi rotaļlaukumā sāka smaidīt, tie nebija ļauni un ņirdzīgi smaidi. Bet tantuks, ko? Izšūpojās kārtīgi, paņema štocoņu un aizsteberēja prom.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |