|
|
|
Marts 22., 2006
12:34
Tā nu es šodien stāvēju pieturā un ar skatienu ķēru tos caurspīdīgos diegus un punktus, kas bieži ir manā redzeslaukā saulainās dienās, bet tie tik slīd prom uz leju un sāņus un, kad samirkšķinu acis, ir atkal vietā. Nez no malas var nojaust, ko es daru? Kad apnika ķert diegus, skatījos uz ostas torņceltņiem, kā viņi slīd viens pie otra, sabāž galvas kopā, sačukstas un tad izšķiras.
Jutos labi un laimīga, pat bez tās kaut kur apakšā gruzdošās sajūtas, kāda mani pavada vienmēr, ka viss ir pārejošs.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |