|
Februāris 20., 2006
08:30 Pirms aizmigšanas, lai nemocītu netīrā sirdsapziņa un fantāzijas , es lādēju kuģus. Tātad izvēlamies burtiņu, parasti es izvēlos Z, kaut kā viņš gadās pa rokai. Iedomājos laivu, iedomājos, ka ceļojums man ir priekšā un sāku lādēt laivā iekšā priekšmetus ar Z. Zupa - tā ir Hansa Falladas tēvamātes zupa, ko viņa nesatricināma iznesusi no degošas mājas, ielieta krāšņā, visādiem krikumiem apķibinātā vēderainā terīnē, vēl kūpoša( vēlāk atradīsies, ka tajā iemests adīklis, tik nesatricināma tomēr vecā kundze nebūs bijusi). Zirgs - protams, man sapņu zirgs melns ar baltām krēpēm, tikai nesauciet to par sirmi! Viņš aizņem visu laivu un pārējā mantībā būs jākrauj viņam starp pakaviem. Tad zemenes, nekādas zemenītes sniegā, bet mirdzošas, tikko plūktas meža zemenes baltā emaljētā krūziņā (tieši krūziņā). Zapte, pusburciņa, jo pārējo aiz gara izēdusi Oļa no "Greizo spoguļu karaļvalsts". Zirņi - lieli un brūni, lieliski, būs ko ēst gan man, gan zirdziņam. Ilgi jau tā kuģa lādēšana nevelkas un ne reizi mana laiva nav nogrimusi. Aizmiegu ātrāk.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |