|
Maijs 9., 2005
10:55 Katrs cibiņš ir drusku vientuļš. Tā ir. Es, kura tā gaida savas retās vientulības stundas, brīva no ģimenes, no līdzcilvēkiem, no pienākumiem, viegluma un lidojuma sajūta (nu, nu, nu, sabiedrība krata pirkstu, kāda vieglprātība, parauj aiz apaušiem, nāc nu mīļā lejā, tuvāk pie māmuļas zemes), šeit cibā rakstu, to, ko nesaku (nevar pateikt?), ne draugiem, ne kolēģiem, ne ģimenei. Katrs cibiņš ir vientuļš, pa savam.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |