|
|
|
Maijs 2., 2005
12:21
Tad es aizbraucu viņiem pretī. Un, izkāpjot no autobusa, pārgāju ielai otrā pusē, gadījumā, ja viņa mani ieraudzīs un skries. Tā var arī paskriet zem mašīnas. Bet tētis viņu bija sācis turēt aiz rokas, tikko pienāca autobuss, un sākumā viņā tikai rādīja tētim, re, kur ir, un tad skrēja izpletusi rokas un sīkā balstiņā, gandrīz čukstus sauca – mamma, mamma. Man gribējās gan smieties, gan raudāt un sanāca kaut kas pavisam dīvains, tāds aizlūzis šņukstiens.
Viņa vienmēr ir tik nopietna, kad atbrauc.
Šodien viņa jau smejas.
Šodien mēs ļaujam viņai darīt visu, ko grib. Šodien viņai paliek trīs gadi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |