|
|
|
Maijs 28., 2004
11:05
Beidzot saule un es jūtos tā kā jampampiņš. Saskrienos ar veci kāpņutelpā un smejos, pieturu durvis citai pastniecei un smejos, satieku Lielā suņa sieviņu, sveicinu un smejos ( reiz, kad man vajadzēja uzzināt viņas ārdurvju kodu, uzrunāju viņu krieviski, un ļoti pēc tam sakaunējos, nu negāja man kopā balta latvju māmiņa un milzīgais, melnais vilku suns, drīzāk tas piederētos krievu babuļai, kurai dēls strādā par apsargu).
Lasu klasiku - laba grāmata, nevar prasīt vairāk.
Lasu mūsdienu romānu - laba grāmata, ko tad vairāk.
Lasu latviešu orientā..., piedodiet, oriģinālliteratūru. Laba grāmata, ne vairāk.
Ko tad vairāk? Ko tad es gaidu? Mesiju, to, kas manai sirdij liks izkāpt pa muti un prātam pastaigāties? To, kas uzrakstīs manu dzīvi?
Ha.
Un reizēm baigi traucē tās PR un reklāmas kampaņas ( gandrīz liekas,ka roka roku mazgā, es paslavēšu tevi, tu paslavēsi mani), šķiet, nu tik būs, bet nav, nē, nu ir jau, bet ne tas, kas superlatīvos solīts.
|
13:14
bet taureņi zina ka...
Bet lietus kā nava, tā nava.
|
13:30
Absolūti saulains.
Gaida laikam, kad mēs izlīdīsim ārā un tad....
|
15:13
Lietus tā arī nenolija. Laikam visa gūzma nogāzās pār centru.
Laba frizūra ļauj man bez kompleksuiem iziet ielās nonēsātās mājas drēbēs. Nekādas pucēšanās vai kosmētikas, kurpes man kārtībā un zamšādās somiņa - eleganta :)
Ielās daudz melnbalti tērpušos abu dzimumu ļaužu, atstatus no sevis vārīgi turot nelielas, trauslas papīra lapiņas.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |