|
Maijs 17., 2004
09:59 Plakans, plakans, plakans. Viss, ko es uzrakstu ir pilnīgi plakans. Domas virpuļo kā karsts tvaiks, izteikti vārdi nolīst kā spirdzinošs lietus un aiztek burzguļojošā strautā, aizraujot sev līdzi visādus gružus un drazas. Tikai uzrakstītais nevis gulst kā pienākas mirdzošos daudzšķautņu kristālos, bet klājas kā līme un saķep.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |