|
Janvāris 22., 2004
13:39 - Tas nu tā Satieku Tevi tīklā un ir nedaudz jocīgi, nedaudz jancīgi un pavisam, pavisam nedaudz skumji. Par mūsu neizmantotajām iespējām, par mūsu "varēja būt,bet nebija". Tu tik bieži tusējies visādos forumos, ka es varu izlasīt Tavu biogrāfiju (gandrīz), bet pārējo nojaust, jo trīs gadu laikā bija lielas iespējas iepazīt arī to, vārdiem nepasakāmo. Un man ir liels prieks par Tevi, ka Tev ir nokārtojusies tā saucamā "dzīve" un tā noteikti ir labāka, drošāka, skaidrāka nekā tā verētu būt, ja mēs būtu kopā. Arī mana dzīve ir laba diezgan, tāpēc nožēlas nav, ir tikai prieks par atkalredzēšanos, priekas ka Tu savos tekstos esi tāds pats kā dzīvē, tikpat jautrs, tikpat neattapīgs, tikpat diplomātisks un reizēm tikpat īgns. Un pat nav jautājuma, ko Tu meklē tajos čatos un sarakstēs, jo katrs jau meklē un atrod ko citu,iespējams citas realitātes, to pašu ko meklējam fantastikas un pasaku grāmatās. Vienīgais man pašai neērti, ka sarunās ar Tevi es nedodos zināma, kaut kā negribas gluži ar "mietu pa galvu". Ļausim liktenim izšķirt, vai satikšanās bez anonimitātes mums ir vajadzīga, vai nav.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |