|
|
|
Janvāris 6., 2004
17:32 - Priecīgus Ziemassvētkus!
Paldies Pareizticīgo baznīcai, ka pieņēma mani savā klēpī, tādu jaunu un lecīgu. Savādāk es joprojām būtu nakrištāne.
Kad es beidzot biju nolēmusi kristīties. Nuu ,tādas dziļas un no augšas inspirētas pārliecības gan man nebija. Bet, ja kāds man jautāja, kāpēc, tad es atstāstīju Dzeka Londona “ Manu tēvu dievs”, kuru, asarās mirkstot ,biju pārlasījusi. Aizgāju uz vairākiem dievkalpojumiem, dažām jocīgām sektu sanāksmēm, daudz lasīiju par un ap kristietību, arī Bībeli. Atradu tajā dažu labu dīvainību.
Bruņojusies ar faktu un argumentu bagāžu, kā karogu vicinot jaunības maksimālismu, devos pie nesen iesvētītā vietējā luterāņu mācītāja. Pēc lūguma nokristīt, cēli paziņoju, ka svētdienas skolā mācīties netaisos, gana gudra esmu...Uz jautājumiem, par svēto trīsvienību un kaut kā tā, atbildēju daudz maz sakarīgi. Bet kristietības vēstures jautājumos sāku vālēt ar smago artilēriju, deklarējot visu reliģiju vienotību un apšaubot Bībelē rakstītā neapstrīdamo patiesumu. Visvairāk mācītājam nepatika mans paziņojums ( gan kaut kur noklausīts) , ka Kristus ir vīrietis, ar kuru es stāšos attiecībās ārpus baznīcas. Kāds, vīrietis, kāds vīrietis, un galu galā kāādas attiecības :). Mani atdzina par makten aizdomīgu un pēc ilgām pārdomām atteica.
Pagāja Ziemassvētki, un aizgāju es uz Pareizticīgo baznīcu. Vīraks, vasks, svētbildes ar nopietnām un gudrām acīm.Pēc liturģijas mācītājam lūdzu mani nokristīt un uz tiešo jautājumu “Kad gribi?”, apstulbu vai. Nokristīja mani Pareizticīgo Ziemassvētkos, pirms, lai nu paliek, cik gadiem :).
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |