Zete akal muldās

lauminja te panesa tematu par bučošanos agrā vecumā un tad es atcerējos kā es to pirmo reizi darīju. :D Tas bija superīgajā štābiņgarāžā, ko mēs apkaimes sīči bijām prihvatizējuši un izmantojām lai paslepšus dzertu un pīpotu. Bija pilnīgi tumšs un šams skaitījās krutākais čalis savā ielā. Kā es pēc tam skrēju māsai stāstīt!!

Bļaķ, a vārdu gan nespēju sagramstīt atmiņā, atceros tikai tam pusim, kam bija epilepsija un ar kuru es nebučojos, jo šams bija sīkais..

Haha! Tikai man pašai zināmu un iespējams spotty nojaušamu iemeslu dēļ, man šī bilde izraisa varenu jautrību. :D

Kas interesanti. Ikreizi, kad te kāda sīkā cibiņa tirgo savas mazizmēra drēbītes, kad viņa tās demonstrē uzvilktas, drēbe izskatās viņai Drausmīgi neglīti. Reizēm pat skatos un 100 . drēbe viņas 37 izmēra augumiņam ir pa mazu - kkur pārāk apspīlēts, kkkur raujās. PA MAZU! Kamoon! Tā jau sīka šmara, - skals, bet vienalga šmotkas pa mazu pērk. Bet nu vispā tas tā.. vairāk par tām neglītajām te tiek prātuļots. Uz ielas kkā nemana, ka meitenes staigādu sev tik nepiemērotās drēbēs, bet cibā ir - un bariem. daudz neglītu drēbju.

Tikko iešāvās prātā, ka varētu katru rītu iepostēt sava vidukļa apkārtmēru. (Jā es katru rītu paķeru mērlentu, lai rudenī mazajai trennerblondīnei no sporta kluba parādītu, ka man bija taisnība!) Šī laikam būtu garlaicīgākā dienasgrāmata ever. Te varētu nākt lasīties tad, kad vērot, kā aug zāle vai žūst krāsa, šķistu pārāk trauksmaini.

Man sodien bija 18 stundu darbadiena... 18 ar pusi.. es vēl nav mājās.