muldēšana - 17. Marts 2010

vienmēr esmu paļāvusies uz tām izjūtām, kas nāk tā kā pirmās un tā pilnīgi neapzināti, nepārdomāti, pēc tam, protams, pārdomājot, kāpēc tieši tā un ne savādāk esmu reaģējusi uz situāciju.

šodien saņēmu ziņu, ka divu dienu laikā jāsagatavo projektiņš lielajai pavasara tīrīšanai offisa, kas paredzēta noritēs pēc nedēļas (jā, viņi par mārketinga plāniem neko ever nav dzirdējuši, viss vienmēr notiek pēdējā brīdī un tas mani kaitina, jo tad pa galvu pa kaklu tiek skriets un darīt vai ar līdz galam nekas nenoorganizēts. būtu jau labi, ja šejienieši mācētu improvizēt, bet, manuprāt, ne īpaši padodas). sadzirdot šo ziņu, pirmā doma, kas iešāvās manā prātā bij - negribu, ne te, otrā - fiksi jāmūk prom. ( un tad es sāku domā par to visu tālāk. )

lūk ko mana sird sakāroja un nolēma, ka tas būtu patīkams risinājums nepatīkamai situācijai - man vajag šujmašīnu. prātā jau virmo 101 doma, kur kad un kā varētu taisīt darīt, ka es apmierināta un priekšniecība laimīga. wii...