muldēšana - 9. Marts 2010

cik labi iesākās pirmdienas rīts un nobeidzās pirmdienas vakars tik savā ziņā slikti iesākās otrdienas rīts. es vēl cenšos sagremot visu vakar uzņemto informāciju un grāmatā izlasīto, ko šodien pirms 2 naktī aizņēmos no māsas un jau pirmajās 30 lpp centās ieskaidrot ka manī valda absurds (maniem vārdiem kā tas ir izskaidrots grāmatā - cilvēks, kurš izlec no ikdienas ritma un sāk sev uzdot jautājumu, kāpēc viņš ceļas, iet un dara, kuram ir iestājies ikdienišķs nogurums un ir pamodies realitāte, kur atskan kapēc uz visu cilvēcei pieņemto kārtību un vēlas redzēt pasaulīgo.) nē nu paldies, ja pārliecinās pavisam to tālāk lasot, jo vismaz tur jau ar pirmajās 30 lpp ir pateiks ar ko beidzas apsurds ar pašnāvību (kur ar ir diezgan interesants viedoklis, kādi cilvēki veic pašnāvības - tādi kas ir atraduši dzīves jēgu, pārējie ierastie - nespēja dzīvot, utt) vai ar izveseļošanos. vismaz nesapūderē smadzenes un atstāj neziņā, bet jau pašā sākumā tev skaidri pateikts, varianti ir tikai divi!

lūk kas galīgi neiet kopā man:
neizgulēta nakts (es atvainošos māšelei, bet es gulēju drausmīgi (šoreiz tiešajā nozīmē), modos naktī reizes četras un tā ar pamodos neizgulējusies)+sievietes. neizgulēta nakts = iekšēju mieriņu, ilgām pēc miera un ne īpaši labu garstāvokli, teiktu nopietnu, bet sievietes liekas īpaši stulbas. lap, es ar sievietēm tā īsti nekad neesmu bijusi spējīga lāga sadzīvot. manā īsajā mūža mani pacieš un es paciešu tikai vienu sievieti (es skaitu no tiem cilvēkiem, kas nav mani radinieki,kā nekā vienas asinis taku!). es nekad nespēšu izprast to jēlās sarunas un izbrīnus par praktiskām un vnk lietām (varbūt tas ir kāds sieviešu paveids, kas man vnk visu laiku gadās apkārt un krīt uz nerviem). tās viņu klačas (lap, es ar tā daru, bet tajā ir savs fun, piemēram, manas māsas reakcija, kad runājam par vienu viņas skolas biedreni)- tajās vienmēr ir nosodījums un es pat nespēju saprast, kas, bet vienmēr pēc tādu sarunu laikā - man pirmkārt paliek garlaicīgi, jo cik nu var malt vienu un to pašu, pie tam tajā ar neko tā īsti nepasakot, otrkārt... es nezinu ir iekšējs vnk riebums pret tādām lietām. un tad tās intrigas un citas huiņas, reizēm liekas ka cilvēkiem pat darbā nav ar ko nodarboties.

šodien visu laiku cenšos saprast, kāpēc Lulu šodien runājot ar mani lieto vārdu mēs! vai mēs aizsūtījām?, vai mēs uzrkastījām?, mēs saņemsim atbildi un tad mēs aizsūtīsim vēlreiz un bla bla bla bla bla bla... un es visu dienu cenšos viņu koriģēt - es aizsūtīju, es uzrakstīju, kad jūs saņemsiet atbildi, tad jūs ar izdomāsiet ko rīkoties tālāk un bla bla bla... bet es tik un tā saņemu pretī mēs!
kā lai cilvēkam ieskaidroju, ka tādu mēs nav, ka es daru, to kas ietilpst manos pienākumos un neiedziļinos viņu problēmās!

šī nedēļa izskatās ka būs ļoti interesanta - diena beidzas ar to, ka es 5dien došos uz Stomp koncertu!