vnk muld
« previous entry | next entry »
Mar. 9., 2010 | 01:44 pm
lūk kas galīgi neiet kopā man:
neizgulēta nakts (es atvainošos māšelei, bet es gulēju drausmīgi (šoreiz tiešajā nozīmē), modos naktī reizes četras un tā ar pamodos neizgulējusies)+sievietes. neizgulēta nakts = iekšēju mieriņu, ilgām pēc miera un ne īpaši labu garstāvokli, teiktu nopietnu, bet sievietes liekas īpaši stulbas. lap, es ar sievietēm tā īsti nekad neesmu bijusi spējīga lāga sadzīvot. manā īsajā mūža mani pacieš un es paciešu tikai vienu sievieti (es skaitu no tiem cilvēkiem, kas nav mani radinieki,kā nekā vienas asinis taku!). es nekad nespēšu izprast to jēlās sarunas un izbrīnus par praktiskām un vnk lietām (varbūt tas ir kāds sieviešu paveids, kas man vnk visu laiku gadās apkārt un krīt uz nerviem). tās viņu klačas (lap, es ar tā daru, bet tajā ir savs fun, piemēram, manas māsas reakcija, kad runājam par vienu viņas skolas biedreni)- tajās vienmēr ir nosodījums un es pat nespēju saprast, kas, bet vienmēr pēc tādu sarunu laikā - man pirmkārt paliek garlaicīgi, jo cik nu var malt vienu un to pašu, pie tam tajā ar neko tā īsti nepasakot, otrkārt... es nezinu ir iekšējs vnk riebums pret tādām lietām. un tad tās intrigas un citas huiņas, reizēm liekas ka cilvēkiem pat darbā nav ar ko nodarboties.
neizgulēta nakts (es atvainošos māšelei, bet es gulēju drausmīgi (šoreiz tiešajā nozīmē), modos naktī reizes četras un tā ar pamodos neizgulējusies)+sievietes. neizgulēta nakts = iekšēju mieriņu, ilgām pēc miera un ne īpaši labu garstāvokli, teiktu nopietnu, bet sievietes liekas īpaši stulbas. lap, es ar sievietēm tā īsti nekad neesmu bijusi spējīga lāga sadzīvot. manā īsajā mūža mani pacieš un es paciešu tikai vienu sievieti (es skaitu no tiem cilvēkiem, kas nav mani radinieki,kā nekā vienas asinis taku!). es nekad nespēšu izprast to jēlās sarunas un izbrīnus par praktiskām un vnk lietām (varbūt tas ir kāds sieviešu paveids, kas man vnk visu laiku gadās apkārt un krīt uz nerviem). tās viņu klačas (lap, es ar tā daru, bet tajā ir savs fun, piemēram, manas māsas reakcija, kad runājam par vienu viņas skolas biedreni)- tajās vienmēr ir nosodījums un es pat nespēju saprast, kas, bet vienmēr pēc tādu sarunu laikā - man pirmkārt paliek garlaicīgi, jo cik nu var malt vienu un to pašu, pie tam tajā ar neko tā īsti nepasakot, otrkārt... es nezinu ir iekšējs vnk riebums pret tādām lietām. un tad tās intrigas un citas huiņas, reizēm liekas ka cilvēkiem pat darbā nav ar ko nodarboties.