muldēšana - 21. Augusts 2008

pēc vakardienas dažiem notikumiem un to starpā es aizdomājos, ka vajag un gribas kko mainīt dzīvē.

Komentāru interneta vidē drīkstētu atstāt tikai tādā gadījumā, ja tā autors komentētā teksta/darba autoram spētu to pašu pateikt, acīs skatīdamies.

jep... es par kko šitādu nesen aizdomājos tieši.

man ir apriebies tām pārdevējām skaidrot, ka kvītis ir jāparaksta!! vai tad kad viņas sēdina pie kases nevar izskaidrot kā tiek aizpildīti dokumenti?

es tikko atcerējos, kā reiz kādam teicu, ka es nu birojā patiesi nestrādāšu, jo nespētu nosēdēt no vietas.
atslēga tam, kas varbūt ir tas, kas mani īsti neapmierina. sēdēšana un vietas.
tāpēc nedaudz pasēdēju un pafantazēju un sapratu, ka man ir jāiet varbūt kādu amatu mācīties, bet tādu amatu, kur ar rokām jāstrādā? kur nav sēdēšanas pie datora? kur ir fizisks darbs, jo no tādām lietām es reizēm jūtu ka gūstu baudu.
kaut vai tagad, kad esmu pabeigusi salikt rāmjos tās bildes es jūtu sevi patīkamu mieru un gandarījumu par padarīto. ko es nevarētu teikt, pēc tām darba dienām, kad esmu nosēdējusi pie datora un sarakstījusi visādus papīrīšus un vēl kko sēžot esmu sadarījusi.
jau kaut vai tad, kad mācījos vidusskolā un pa brīvdienām devos palīgā vienai firmai dāvanu saiņošanā, es jutu, ka tāda veida darbiņš man tīri patīkās. fizisks darbs. arī tad kad strādāju celtniecības firmā un man kādu laiku bij apmācībā celtniecības objektā, es reizēm pat ar lielāko prieku devos palīgā brigadierim vai palīgstrādniekiem segt mūri. mācījos siltināt māju. ar prieku es skraidīju pa objektu un meklēju ko tāds skuķis kā es varētu vēl padarīt.
kā jau kkad atpakaļ bij rakstījusi, tad varbūt man ir jāiet cauri profesijām un sfērām, lai izzinātu kas tad īsti būtu manas sirds tīkamais darbs. tagad laikam esmu kaut vai mazliet nojautusi virzienu. un protams, tas būs garš arī mācību ceļš.
pie tam sāku domāt vai patiesi pat mācījīties esmu devusies uz pareizo virzienu. atceros, ka tad, kad vēl pa objektu skraidīju, tad es patiesi bij aizdomājusies par došanos uz celtniecības koledžu, bet tas izpalika, jo patreizējā skolā biju jau iestājusies.
pie lienes krāsojot tai logu un sienas - es atkal guvu patiesu prieku no padarīta, lai gan bij makten pārgurusi un mans fiziskais stāvoklis nebij labākais, es tik un tā paliku un darīju, jo guvu baudu un gandarījumu.
tā paveroties atpakaļ un paskatoties uz visiem maniem padrītajiem darbiņiem, es ar prieku atceros tikai tos, kur esmu fiziski strādājusi vai arī tie laiki RAPCā, kad mocījām citus jauniešus :) tas RAPCā bij vairāk organizatorisks darbs, bet arī man tīkams.
tātad skaidrs - man vajag fizisku darbu. nu ne pavisam fizisku, bet tādu, kur manas rokas kustās nevis pa klaviatūras taustiņiem dauzoties, bet gan darot kko. ir kādi piedāvājumi?