muldēšana - 6. Augusts 2008

es patiesi sāku nesaprast kāpēc cilvēki izsaka savas pretenzijas vai iebildumus tikai tad, kad ir jau galēji apnicis.
vai tad nav labāk to izteikt uzreiz?

esmu lepna ar sevi, ka šodien divas reizes esmu izdarījusi un pieņēmumus lēmumus attiecībā uz savu dzīvi neprasot nevienam par to vai būs pareizi, bet gan ar to saistītās personas informējot par saviem nodomiem un vai nav pretenzijas pret manu darbību.
mani pat nosauca par loģisku un saprātīgu būtni!! :D
tagad protams ir jāgatavojas sekām

saka: vispār tā ir mani ieintreģējusi un es vēlos tagad zināt pēc kā tu spried, ka es neesmu laimīga
saka: tas nav saistīts ar to, ka tu maini darbu, tāpat ne ar taviem uzskatiem par naudu, vienkārši es esmu redzējis laimīgus cilvēkus. tev nav laimīga cilvēka starojuma.
saka: man liekas, ka tu visu laiku kaut ko meklē
saka: lai apklusinātu kādu iekšēju balsi, un pateiktu sev, ka tādas nemaz nav
saka: tas ir tik "viegli aprakstāms pasākums", ka vienkāršāk būtu pateikt "es tā jūtu", un tas sevī ietvertu to, ka manas sajūtas veido salikums no manas dzīves pieredzes, maniem "jušanas receptoriem", uztveres spilgtuma, iztēles bagātības u.t.t.
saka: gudrības pakāpes un tiešām vēl daudziem u.t.t.
saka: par kuriem es nezinu, jo cilvēki parasti saka u.t.t. tad, kad vairs neko nevar izdomāt, bet gribētu, lai vēl kas būtu

un tagda visu šito sagremot, lai man būtu skaidrs

tā man arī nepateica, kas nav kārtībā un kas tie par sakrājušamies iebildumiem attiecībā uz manis darīto.

pārāk daudz atklāšmu par sevi vienas dienas laikā ir kaitīgas domāšanai

vai nu viņš pārāk labi māk atkost cilvēkus, vai arī es esmu pārāk atklāta. man reiz ar teica, ka varot manīt ar mani notiekošo.