maiņa

Jul. 6., 2008 | 01:29 am

patiesi intersanti kā cilvēki mainās satiekot dažādus cilvēkus. tas šoreiz domāts tieši cilvēku attiecībās. tātad kādam ir kāds aizspriedums vai netīkama lieta pret kādu. tā vietā lai cilvēkam to vienreiz atklāti pateiktu acīs tas viss tiek pārvēst patīkami jaukā uzņemšanā un atmosfērā. tas ir visiem, ticu, ka arī man. to visu varētu patīkami mainīt. ceru, ka to ir iespējams, tik ja kāds spētu to novērtēt no malas un, ja tomēr kkas mainās, tā arī atklāti pateikt.
vēl man riebjas klusēšana mīļā miera labad. nu jau patiesi apriebusies. pārak bieži ar tādu esmu saskārusies.
laikam esmu saskārusies ar vēlmi visu atklāti pateikt. tā patiesi liekas, ka būs labāka. protams, nevienmēr patīkamāk un jārēķinās ar to, ka citiem var būt tāda pati atklāsme pret mani. bet tas pat nebūtu slikti. tā var uzzināt daudz interesanta par sevi.

Ieskatos | iemuldēt | Add to Memories


vnk muld

Jul. 6., 2008 | 01:41 am

apsveicu ar atkal vainīgā cilvēka atrašanu. interesanti, kad tu pati sāksi skatīties uz sevi un mācities no kļūdām?

Ieskatos | iemuldēt | Add to Memories


vnk muld

Jul. 6., 2008 | 02:22 am

esmu galīgi nepareizi novirzījusi savu enerģiju nepareizu lietu kārtošanā. pievēršamies atkal sev.

Ieskatos | iemuldēt | Add to Memories


vnk muld

Jul. 6., 2008 | 03:22 pm
oms: miers

šodien sāksim ar telpas sakārtošanu ap sevi, klausoties placebo un stephane pompougnac, un ik pa mirklim papīpojot un padomājot. pavisam slinki un laiski, cik es vnk esmu. bez stresa un domājot. varbūt kkas labs ienāk prātā.
telpa skaista, bet prasās pēc kkā sevis raksturojoša visā šajā.

Ieskatos | iemuldēt | Add to Memories


vnk muld

Jul. 6., 2008 | 05:31 pm
oms: nostaļigski mazohistisks

telpas kārtošanai ir viens neliels mīnus. tu atrodi lietas, kas nepieder tev, bet gan pagātnei, kuru ar visām savām pūlēm esmu centusies aizmirst un samierināties ar tās esamību.
izksatīts viss vecais un jauni pieejamais par mums abiem. labāk nepaliek un sliktāk ar ne. ar visu esmu samierinājusies un pat jūtos laimīga ka viss beidzās. nebūtu noticis ar mani labais, kas ir man tagad.
tomēr prāta mācas dažas domas. gribas beidzot iztukšot to martini pudeli, pasēdēt vannā un nopīpēties, nedaudz iegrimt nostalģijā un vēlreiz visu nožēlot. kā tā mazohistiksa tieksme. gribas sadzert kopā ar tuvajiem un mīļajiem. varetu sasaukt visus kopā un pavisam mīlīgi kopistiksi piedzerties, izkarot sirdis un paraudot kopā :) vēl gribas satikties un paradīt cik laba esmu un gribas redzēt tos 110 kg!!!

Ieskatos | iemuldēt | Add to Memories