muldēšana - 30. Maijs 2008

sākšu ar to, ka izrādās neviens nezin kur irRīgas Doma dārzs. Bij jau ar domājusi, ka tas ir Doma baznīcas dārzs, bet gribējās lai arī kāds cits to apstiprina. zvanīju uz 1188 lai uzzinātu. Duraki!! neko nejēdz tik naudu nokāš!!

Mana nojauta un sieviešu gudrība pateica pareizi, tas bij Doma baznīcas dārzs, kuru es nu nenosauktu par dārzu, bet gan par pagalmu.

Vārdu sakot viss ieturēts vidusslaiku stilā. pie ieejas sagaida divi mūki, kuriem netālu stāv divi vīri melnā :D. Visi nolūr uz ielūgumu un ielaiž iekšā. Iekšā sagaidā Doma baznīcas vēsturisko izrakumu ekspozīcija un uz to mirkli pieejamais tikai vīns. Tik gardu vīnu nekad nebij dzērusi. es, kas vīnu vispār nedzer it sevišķi pasākumos, kur tas ir par brīvu, dzēru to ar baudu. pie tam vēl paspējot nedudz iereibt pirms vispār kkas bij sācies.

pati ceremonija bij nu tā nekā. Daudz kategoriju, daudz 1, 2 un 3 vietu, visam fiksi tiek iziets cauri. pa visam paspēlē vidusslaiku mūziku, kuras laikā vari pieklājīgi aižšmaukt uzpīpēt, jo iekšā tas netika atļauts. balvas skaisti metāliski krēsli. Nu man patika tie krēsli. Pašai svrīgākajai kategorijai bij rokudarināts koka krēsls. arī smuks, bet uz to metālisko krēsla fona tik labi neizksatījās. Ceromonija ilga nenosakāmu laiku un ar tā starp citu uzvarētāju apbalvojumiem.

pēc ceromonijas gaidīja mielasts un gaidītais alus. mielasts bij maize ar rozīnēm, uz kuras varēja uzlikt kkādu gaļu ar zaļumiem, pastētu un marinētus gurķus. nu viss kā viduslaikos. šķīvis bij maize. krāmē cik vari, lai gan uz to cilvēku daudzumu diez vai varēja pieēsties. bij aukstais vidusslaiku galds. tur pat netālu dalīja alu!! Nu kļūdījos arī alus bij gards!! nelikās ka būtu šķaidīts, nelikās, ka būtu aldaris, likās, ka būtu brūvēts patiesi. Gards!!! un ar no tā varēja apreibt.

tā kā biju nedaudz apreibusi no vīna, ko pirms apbalvošanas dalīja, bet tās laikā ne, tad apreibu arī otreiz pēc tam kad dalīja alu.

affair alus bij patiesi patiesi gards.

mīnus bij tas, ka netika pasniegts nekas silts. tai dārzā sāka palikt vēsi un nekas silts nebij pieejams un man pat silti īsti nepalika no tā vīna un alus (tas bij ledusauksts). tāpēc ieprovējusi solītos gardumus devos uz siltajām mājām.

man ir sasāpējusies dzīvnieku problēma. es gribu sev lielu māju ar daudz daudz dzīvniekiem. visādiem. es gribu palīdzē Grietai, bet mamma neļaus man viņu ņemt, jo man jau ir bella. nē, nu smieklīgākais ir tas, ka es ar viņu kopā nedzīvoju, bet gan viņas dzīvoklī. un redz laika man nebūšot. vispār nav jau arī. visu laiku veltu tam lai uzturētu sevi un savu mazo Bellu. un tad es atceros savu bērnības sapni par pašas zooloģisko dārzu. eh... un tad varbūt man iet strādāt zooloģiskajā dārzā vai dzīvnieku patversmē. njaa.. bet naudu vajag. tagad bez tās nekādīgi. tā kā tās patversmes uztur valsts vai ziedotāji alga nevarētu būt liela. ēst gribās, dzīvot ar. nju ko lai dar? waaks...

ā un tad, ja kāds zin, varbūt var pateikt kā to smadzeņaparātu ieslēgt režīmā, kad tas nedomā, bet vnk izpilda funkcijas. nu tā lai nebūtu papildus filozofiskās domas katreiz ejot uzpīpēt. lai dzīve neliktos tādā kāda tā ir, lai nevajadzētu lauzt galvu par lietām, kas mūsdienās ir nenoteicāš. Lai es beigtu būt par filozofisku muldoņu!! O! tas ir īstais iemesls.