|
|
|
Februāris 8., 2013
12:20 - medus lācis
Bet mans pēdējo dienu mīļākais dzīvnieks ir Malajas lācis. Lai gan man labāk patīk viņa angliskais nosaukums - "sun bear" vai "honey bear". Šo salīdzinoši nelielo lāčuku augums maksimāli sasniedz 1,5 metrus, bet viņu mēle var būt līdz pat 25 centimetrus gara. Un viņi ir piemīlīgi ^_^
Garastāvoklis:: kvī
|
12:04
Protams, man būtu jātulko, bet es atkal esmu iegrimusi datora dzīlēs meklējot visādus fragmentus no sava dzīves posma "Demonstratīvā depresija un citi gōtu piedzīvojumi" un.. lol, es uzdūros mapei, kurā ir visādu random skaņu un basgitāras melodiju ieraksti (tai skaitā Interpol "The New", kuru es iemācījos līdz pusei (un pēc tam sākās kaut kādas šausmas, kas nebūt nebija manā prasmju līmenī)). Un blakus mapē man atsūtītie Krofforka aizsākumi (ak, laiki, kad cilvēki dzīvoja skypā un viens otru nepārtraukti bombardēja ar dažāda rakstura failiem...). *sentimentāls sniff sniff* ūūūūn atpakaļ pie darba!
|
Janvāris 24., 2013
12:45 - psihopāti un vampīri
"Circa The Scream, The Banshees’ music was ‘sexy’ in the same
way as J. G. Ballard’s Crash. But
now, inspired partly by Severin’s reading of Ballard’s latest book The Unlimited Dream Company – ‘where the
imagery is very lush, sensual, exotic’, he says – The Banshees were making
make-out music. If you put Dreamhouse
on as a seduction soundtrack, you might even get results; before then, that
ruse would have worked only if your date was a psychopath or a vampire." (Simon Reynolds, Rip It Up and Start Again)
Mūzika: Gary Numan
|
Janvāris 20., 2013
19:49
datubāze-datuvāze un nebeidzamie krampji kakla-plecu rajonā
Garastāvoklis:: sesija
|
Janvāris 15., 2013
01:16 - Dzīve 30. dzīvoklī
Ievas skatās Elizabetes Gaskelas romāna "North & South" ekranizāciju. Katru reizi, kad ekrānā parādās Džons Torntons (Richard Armitage) Ieva aiz sajūsmas spiedz un nezin, kur likties. Ieva saka, ka sajūta kā Krēslas pirmizrādē, kur ir pilns ar četrpadsmit gadīgām meitenēm. Ieva gan nesaprot Ievu, jo viņai Ričards uzreiz atgādina rūķu vadoni Thorin Oakenshield no Hobita filmas. Ievai tas šķiet šausmīgi, jo.. nu, rūķis taču!
Mūzika: kaķa vājprāts
|
Janvāris 14., 2013
15:29
Beidzot nodibināju saistības ar sev nepieklājīgi tuvu esošo Rīgas Centrālo Bibliotēku. Paņēmu Klāsa Vāveres "101 mūzikas albums vērtīgai kolekcijai". Secināju, ka no viņa 101 atlasītā albuma apzināti un pilnā garumā esmu dzirdējusi vien desmit. Un tas mani itin nemaz nepārsteidz. Pie kādiem pieciem gan varbūt sajutos nedaudz vainīga. Varbūt kādreiz kaut ko darīšu tā labā. Vismaz to piecu līdz septiņu labā.
|
Janvāris 11., 2013
11:06
Es joprojām nesaprotu, kā tas nākas, ka esmu vienīgā no dzīvokļa dāmām, kas zin, ko darīt, kad izsper korķus. Un nav jau arī nekāda baigā māksla - tikai viena poga jāpiespiež! Protams, tas man liek justies varenai un noderīgai un tā tālāk, bet pēcpamošanās vājprātā tev pilnīgi noteikti neienāk prātā, ka elektrības nav tādēļ, ka ir izsperti korķi (jo tās lietas labo uzreiz pēc to notikšanas, jo to parasti novēro vismaz viens cilvēks, kurš ir pārslogojis tīklu).
|
Janvāris 10., 2013
22:56
"'Bauhaus picked up a lot of disaffected Ants fans,' says Goth historian Mick Mercer."
"Gotu kultūras vēsturnieks" ir kaut kas, ko pilnīgi noteikti gribētos nēsāt zem sava vārda.
|
02:46
Un reizēm man tomēr patīk tā pinķerēšanās ap to trako tekstu. Nereti gan man tas liek justies stulbai dažādās jomās. Bet ir arī brīži, kad es zinu, ka paprastīt padomu kādam citam, kurš nepārzin šo tēmu, būtu vēl sarežģītāk, jo ir jāzin, ir jājūt konteksts, un tad man būtu ļoti gari jāskaidro (un tā kā es neesmu tik pārliecināta par savām zināšanām, lai varētu kādam citam kaut ko skaidrot, tas varētu arī neizdoties pārāk veiksmīgi). Jebkurā gadījumā tas laikam arī neko daudz nemainītu, jo es esmu bijusi lēna un slinka, un tāpēc arī visdrīzāk neizpildīšu kursa prasības. Noteikti ne laikā, un šaubos, vai vispār. Gan jau beigās kaut kā tas atrisināsies, bet.. meh.
Un ja jau es sāku vārīties... Atkal ir sācies "nevar aizmigt" periods. Jeb varbūt tās vienkārši ir sekas no Ziemassvētku, Jaunā gada un visu pārējo "everyday is like piegdienaaaah" ballēm. Bet varbūt tas arī tādēļ, ka ir sesija, un es satraucos par muļķībām pat tad, ja es it kā saku, ka man ir vienalga. Jebkurā gadījumā tas visdrīzāk manu "darbs ārpus mājas" istabas biedreni tracina vairāk nekā mani. Lai gan es arī to pusotru stundu, kuru es pavadu bezjēdzīgi mēģinot nedomāt par neko, labprāt pavadītu jēdzīgāk.
Garastāvoklis:: meh
|
Janvāris 1., 2013
20:51
Rokoties pa aizgājušā gada bildēm ne tikai atkal uzkāpu uz sāpīgā fakta, ka Berlīnē notiek 80s pasākumi, kuru plakātus rotā Talk Talk, bet arī secināju, ka Lionas pievārtē esmu sastapusies ar Mission of Burma albuma Vs. vāciņa noformējumu.
Uzskates materiāli:
 uuuuun 
|
Decembris 25., 2012
14:57
Heh, pirms gadiem četriem matu saīsināšana bija teju vai svētki, bet tagad tas ir kā murgs, kuru gribas atlikt uz pēc iespējas tālāku laiku.
Garastāvoklis:: atā atā
|
Decembris 24., 2012
12:10 - Let them eat cake
Jau trešo dienu pārtiekam no kūkām. Tagad ir skaidrs, kāpēc svinībās parasti ir tikai viena kūka/torte. Vairs arī neesmu tik naivi pārliecināta, ka mana fantāzija "es, torte 'Cielaviņa' un ēdamkarote" varētu būt tik fantastiska, kā es to iedomājos.
Mūzika: siltā gaisa pūtējs un vājprātīgi baurojošs kaķis
|
Decembris 22., 2012
00:30
Eh, gribētos noskatīties kādu 80s jauniešu filmu, kur jaunieši mīlīgi dejo pie kaut kā lēna un raudulīga, piemēram, The Cars "Drive".
|
Decembris 9., 2012
15:52
Pēdējā laikā kaut kāds nostaļģiskais noskaņojums. Pirmkārt, pēc negaidītas uzskriešanas Robertam Smitam interneta drazas kalnos esmu atsākusi vairumā klausīties The Cure. Ortkārt, šodien - izvairoties no darba, protams - izlēmu, ka varbūt man arī vajag fotogrāfiju sienu (lai gan tas man šķiet reizē pārāk pusaudzīgi un pārāk paštīksmīgi, bet ir jau arī savi plusi, un kad un kur tad vēl, ja ne dzīvojot komunālajā dzīvoklī - šādai banalitātei taču nevar turēties pretī). Rokoties pa fotogrāfijām uzskrēju visādām aizvēsturiskām muļķībām, kas man lika justies vēl nostaļģiskāk (plus - skatoties uz vecām bildēm, es vienmēr esmu pārsteigta par to, kā ir mainījusies ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) platformene). It kā. Tas viss bija tik sen un tik tālu, ka es to vairs tā īsti nemaz nespēju aizsniegt. Un tomēr varētu kādreiz uzrīkot to "tumšās pusaudzības atceres vakaru".
Mūzika: The Cure
|
Decembris 1., 2012
15:53
Izrādās tas "pagalms", uz kuru ir vērsti mūsu logi, ir nevis vienkārši drūms, bet gan čekas nama iekšpagalms. Un tur šobrīd notiek ekskursija. Un cilvēki staigā pa iekšu ar lukturīšiem.
|
Novembris 28., 2012
02:47
Kurš to būtu domājis, ka ir tāds vārds kā plunžeris? Protams, žestu valoda ir visefektīvākā, lai paustu, ka vannasistabā ir notikusi darbība ar "to tur". Uz brīdi mani pārņēma šausmas, ka manā prātā tiešām nav neviena cita vārda, kas apzīmētu šo priekšmetu, bet - interesanti, kā tas ir krieviski -- (gara pauze, kas norāda, ka es dodos izpētīt vikipēdijas ieraksta "Plunger" citu valodu versijas) jā, vantūzis ir dzirdēts, lai gan neesmu pārliecināta, ka arī to kādreiz būtu lietojusi.
Garastāvoklis:: čuč
|
Novembris 27., 2012
01:19 - Mākoņu atlants
Kāpēc es vienmēr aizmirstu, ka formula "izlasi grāmatu un tad noskaties filmu" katru reizi beidzas ar vilšanos? Bija jau labi, bet tās izpalikušās detaļas.. un dažas mazās izmaiņas, kurām nebija nekādas lielās nozīmes stāstā, līdz ar to - kāpēc vispār kaut ko mainīt, ja tas tāpat neko nemaina? (Un kāpēc man jācepas par tādiem sīkumiem?) Romāna detaļu pārzināšana traucē uztvert un novērtēt filmu, kā atsevišķu mākslas darbu. Bet tā jau galvenā doma bija saglabāta, un man patika tas, ka vieni un tie paši aktieri spēlēja vairākas lomas.
Visvairāk gan mani tracināja kinoteātra zālē esošie homofobi, kas nebija gana audzināti, lai savus uzskatus spētu paturēt pie sevis. Kad es redzu ainu, kurā notiek sievietes fiziska izmantošana, es nebauroju pa visu zāli, ka tas ir degradējoši un pretīgi un šalalā. Bet kad rāda ainu, kurā tiek pausta viena vīrieši iekāre pret otru, tad vairāki zālē esošie vīrieši sāk skaļi vaidēt "NĒ! NĒ! NĒ!" vēl pirms vispār kaut kas ir noticis. Es joprojām nesaprotu, kāpēc tas viņiem liek justies tik apdraudētiem. Jebkurā gadījumā - es nenācu uz kino, lai uzklausītu svešu cilvēku traumas.
Garastāvoklis:: pēckino laikjauce
|
Novembris 25., 2012
17:07
Viss dzīvoklis vienās vienīgās zvaigznītēs.
Varētu tā laiski staipīties, niekoties ar sadāvinātajiem saldumiem, darīt sevi skaistu un lēnām nobriest svecīšu vakara aktivitātēm, bet.. jāstrādā, meh. Saņemies, Ieva, saņemies, kaķīīīīītīīīīīs...
Garastāvoklis:: vēls svētdienas rīts
Mūzika: Syd Barrett
|
Novembris 21., 2012
21:50
Sēdēšu gultā, ēdīšu kūku, lasīšu literatūru un cerēšu, ka visu skaistie veselības vēlējumi un rītdien cerams iegūtās zāles man ļaus nenomirt jaunai no faking iesnām.
|
12:41 - +-
Grimes biļetes nauda ir iemainīta pret fantastisku rōzā žaketi. Un šonedēļ kinoteātros sāks rādīt Mākoņu atlantu, kurā es gan pilnīgi noteikti vilšos, bet tik un tā pagaidām ir prieks.
Rīts gan ir sācies ar bezinterneta paniku un tam sekojošu rūtera sabakstīšanu līdz.. nekam labam. Un jaunām kakla sāpēm, papildus visām citām sāpēm.
Garastāvoklis:: šodien es esmu princese
|
|
|
