| |
[15. Jul 2018|17:21] |
Šodien pirmo reizi mūžā ar irmu bijām Zilajā kalnā. Stāvlaukumā uz soliņa sēdēja vecs vecīts ar gariem sirmiem matiem un sigulda style koka spieķi. Prasīja ko mēs te meklējam un ieteica labāko maršrutu kā pirmo reizi kāpt kalnā. Pēc tam palasījām kkādus izkarinātos materiālus un tur bija rakstīts, ka jāklausa un jāiet kur sūta svētvietas sargs. Nu tas vecīts laikam bija tas sargs. Vispār man patika. Braukšu vēl.
Vakar taisni iedomājos, ka Vecīts ir labs vārds sunim. “Ev vecīt, nāc šurp” |
|
|