[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Novembris 30., 2011 | |
|---|---|
| 21:04 [Link] |     Madonā izrādās ir visai liels un pieklājīga paskata muzejs. Nedaudz pagrāva iesūnojušos stereotipus par Latvijas lauku muzejiem. Arī uzņēma mūs ļoti silti. Toties atpakaļceļš bija šausmīgs. Viss posms no Madonas līdz Bērzkrogam bija gandrīz vai ''aklo vistiņu'' spēle. Ceļš ārkārtīgi bedrains, šaurs, līkumains un pats galvenais migla. Pretīga, bieza migla, kā ķīselis. Redzamība ~30m un visi pretīmbraucēji tik briesmīgi žilbina, ka īsu brīdi redzēt nevar pilnīgi neko. Ja pa ceļa malu būtu kūņojies kāds neredzams gājējs, baidos, ka es viņu 100% būtu aizķēris. Un kamēr es tur iekrampējies stūrē ar vienu piemiegtu aci cenšos noteikt atstatumu no pretīmbraucēja un ar otru aci cenšos atšķirt gaiši pelēko ceļa nomali no tumši pelēkā asfalta, lai tādējādi vispār noturētos uz ceļa, darba kolēģes aizmugurē omulīgi tērgā par dārzeņu ārstnieciskajām īpašībām. Nekad vēl ar tādu baudu nebiju izbraucis uz lielās šosejas... |