virus

Ilūzijas ir jauka lieta - tās dod motivāciju, dod spēku, cerību, pacēlumu, bezmaz visu, ko cilvēks varētu kārot. Bet tā nav dāvana, tas ir aizdevums ar visai nejaukiem procentiem. Jo kad ilūzijas dziest, zūd viss, kas bija līdz tam. Motivāciju nomaina bezspēks, cerību bezcerība un pacēlumu nomāktība. Šī iemesla dēļ man netīk ilūzijas. Bet iespējams, to dotais ir pietiekami vilinošs, lai es parakstītos uz procentiem, cerot, ka atmaksas diena nepienāks. Cerot, ka līdz ilūzijas izplēnēšanai es spēšu to pārvērst realitātē, lai nenāktos vilties. Muļķa cilvēks.

Radīt ilūzijas ir vara. Tik liela vara, kādu grūti iztēloties. Bet retais šo spēju izkopj. Arī graut ilūzijas ir vara, kas gan nepieprasa gluži tik lielu piepūli. Un šķobīt ilūzijas ir pavisam triviāls uzdevums.

Tad nu es atļaušos bērnišķīgi ļauno prieciņu pašķobīt jūsu ilūziju, ka jūs kontrolējas savu ķermeni. Nu, kontrolējiet, vai ne? Gribat iet, ejat. Gribat gulēt, guļat. Bet tagad noņemiet plaukstu no peles un iztaisnojiet tā, lai pirksti nebūtu kopā. Un tagad pakustiniet tikai zeltnesi vai tikai lielo pirkstu (f... pirkstu :D) tā, lai pārējie necik nekustētos. Ja jums tas no tiesas izdodas visos apmēros, tad jūs esat vai nu iluzionists vai kabatzagle.

Every self-sufficiency has its limits.

Viss, ko es nezinu, nav vienkāršs, jo man nav bijis laika to iemācīties un padarīt sev par vienkāršu.
Un es daudz ko nezinu.
Es nezinu, kādēļ cilvēki rīkojas tā, kā viņi rīkojas. Man varbūt ir nojausma, bet tā ir tikai nojausma, un arī šīs nojausmas iegūšanai pagāja netriviāls laika sprīdis. Es nezinu katra cilvēka stāstu, pārbaudījumus, ko viņiem metusi dzīve. Es nezinu, ko viņi šo pārbaudījumu laikā ir domājuši, kā atraduši savu pašreizējo modus operandi par piemērotāko esam. Es nezinu, ko katrs cilvēks darīs turpmāk, daļēji tādēļ, ka varbūt ir tikai ļoti reti tādi cilvēki, kuri man būtu ļāvuši iepazīt visus faktorus, kas ietekmē to rīcību. Es nezinu, kā palīdzēt cilvēkam, kuri vārdi precīzāk trāpīs. Es varu tikai minēt.
Bet es zinu vismaz pietiekami, lai zinātu vairumu iespējas un tieši ticamākās iespējas. Vai zinu vismaz tik daudz, lai manas uzacis nevilšus neparauktos uz augšu, redzot kāda rīcību. Varbūt. Es nezinu.

Labs vakars, mani dārgie cibiņi! Atļaujiet man Jūs iepazīstināt ar emocijām, kas pasaulē ir visbiežāk sastopamas un kurām tikusi tā lielākā vara - bailēm. Īstenībā mani māc pārdomas, vai bailes vispār var nolikt uz viena pakāpiena ar pārējām emocijām, jo tās drīzāk parādās, kad kādas citas emocijas apmierinātājs draud pazust. Tāda kā mīnusa zīme, ko var pielikt katras emocijas priekšā. Līdz ar to bailes varētu uzskatīt vai nu par kopīgu iezīmi visām emocijām un tapināt uz augstāka kāpiena, vai arī par katras emocijas paveidu un likt uz zemāka. Ņemot vērā apbrīnojamo līdzību starp dažādu emociju zuduma iespējas izraisītajām bailēm, kas dažu brīdi ir pat neizšķiramas, es atļaušos bīdīt bailes augstāk par pārējām jūtām.
Bet kādēļ biežāk sastopamās - nu tā paša iemesla pēc, ka katrai emocijai var tikt piekārtotas bailes. Līdz ar to pēc definīcijas, lai cik bieži sastopama būtu katra atsevišķa emocija, kāda īpašība, ko var piekārtot tām visām, ir visbiežāk sastopamā.
Kādēļ visvarenākās? Klasiski piemēri būtu Hitlers un Staļins - abi radīja masu paranoju par draudiem no ārpuses un iekšpuses, no līdzcilvēku puses, kaimiņvalstu puses, pašu valstu puses - atkarībā pēc pakļaujamā cilvēka. Veselas tautas pakļāvās šo vadoņu stingrajai rokai, pielūdza viņus. Vēl nesenākā pagātnē - 11. septembris izmainīja visu amerikāņu dzīves uzskatu. Lepnie, varenie, pārliecinātie amerikāņi tika sāpināti un pazemoti, tika iebiedēti. Gribētu norādīt, ka šeit es nerunāju par to, cik pieļaujama bija šāda rīcība no jebkura, kas vēlas paturēt tiesības sevi saukt par cilvēku. Es mēģinu skatīt vien sociālos efektus uz valsti kopumā. Atļaušos teikt, ka 11. septembris bija Allaha dāvana godājamajam prezidentam Džordžam Bušam un šīs valsts militāristiem. Cilvēki pēkšņi vairs nejutās droši un viņi meklēja kādu, kas ļautu viņiem atgūt pašapziņu un drošības sajūtu. Un prezidents paziņo, ka izvandīs visus Tuvos Austrumus, lai noķertu binLadenu. Mūsu prezidents prātīgs cilvēks, rīcības cilvēks, man viņš patīk, mīļā... Laikam būs jābalso par viņa otro termiņu, ne? Un tad radās otra veida bailes - netikt pieņemtam savā valstī. Jo katru, kas atļāvās kritizēt labo Juri Krūmiņu, apsūdzēja nepatriotismā. Un atkal ir miers lielā valstī, jo ienadnieki ir ārpusē. Un tur ar viņiem karo.
Bailes satur kopā sabiedrību (bailes no vientulības) un motivē cilvēkus pieņemt sabiedrības uzvedības modeli (bailes no soda, no nepieņemšanas). Nu, tā ir viena teorija.
Diemžēl bailes countero racionalitāti (tiesa gan, kā jebkuras emocijas), iniciatīvu un augstākā mēra radošumu. Jo katru reizi, kad ir ideja par konkrētu rīcību, nenovēršami iešaujas prātā doma - "bet ja nu neizdodas..?" Un ainas, kas tad parasti iemitinās galvā, ir pietiekami netīkamas, lai nodomātu - labāk ne. Man ir labi tāpat. Vai vismaz - ciešami. Varbūt vēlāk... varbūt skumji.
Protams, nevar pārspīlēt to, uz ko es te zemtekstā aicinu. Ja vienā brīdī savas idejas dēļ tu būsi veiksmīgs biznesmenis, solis tālāk un tevi jau sauks vien par cienījamu vizionāru, un vēl pēc strēķīša tu jau būsi gaisa grābslis.
Katrs cilvēks atļaujas greznību noliegt pāris apkārtējā pasaulē sastopamas parādības un neiekļaut savā rīcības modelī. Tas var būt Dievs, kļūdas, progress, mīlestība, emocijas, labu cilvēku eksistence. Tad nu mana pieticīgā būtne noliedz bailes. Nu un, ja ceļā uz mērķiem piedzīvošu neveiksmi? Neveiksmes nāk arī tad, ja uz tām neuzprasāmies, tādēļ ar viņām tik un tā jāiemācas sadzīvot, piecelties un turpināt dzīvot. Ja es to nespēšu, ļoti iespējams, es tik un tā neesmu radīts izdzīvošanai vai vismaz tikšanai uz augšu šai pasaulē. Savukārt, ja neveiksme izlems pie manis neiegriezties, es būšu sasniedzis kādu no saviem mērķiem. Un kas var būt tīkamāks par to? ^_^

"'cause you, you are the only one left
And you've got to clean up this mess
You know you'll end up like the rest
Bitter and twisted, unless
You stay strong and you carry on

It's hard but you know it's worth the fight
'cause you know you've got the truth on your side
When the accusations fly, hold tight
And don't be afraid of what they'll say
Who cares what cowards think, anyway
They will understand one day, one day."

/Yann Tiersen - Les Jours Tristes/

Weak... and kinda enjoying it.

Neatkarīgā, 2007. gada 19. janvāris
"Lauva: [..] Partnerattiecībās gaidāmas pozitīvas, romantiskas jūtas."

Neatkarīgā, 2007. gada 20. janvāris
"Lauva: Nedēļas nogalē Lauvas nodosies mīlas attiecībām. Sen tik daudz uzmanības nebūsiet atvēlējis jūtām, divvientulībai, romantikai."

Neaktarīgās pielikums Mēs, horoskopi 20.-27. janvārim
"Lauva: Sestdiena Lauvām būs romantiska..."

Kur var tik konsistenti un nelietīgi melot? Protams, nedēļas nogale vēl nav beigusies, sestdiena arī nē, bet kad pēdējoreiz pārbaudīju, Keirai Naitlijai nekas Latvijā darāms nav un arī ielūgums viņu pavadīt uz kādu saviesīgu pasākumu Londonā manā pastkastītē nav iekritis. Ir meli, lieli meli, statistika un ir horoskopi!

Someday I will be the most powerful Jedi EVER! Muaha!
For we are not here to take the easy way.
Nor we are here to fight for anything less that everything.

Ja man organiskās ķīmijas laukā būtu elks, tad tas noteikti būtu Robert Burns Woodward - iespējams dižākais sintētiķis, kas jelkad dzīvojis.
http://en.wikipedia.org/wiki/Robert_Burns_Woodward

A student of his said about him:
I owe a lot to R. B. Woodward. He showed me that one could attack difficult problems without a clear idea of their outcome, but with confidence that intelligence and effort would solve them. He showed me the beauty of modern organic chemistry, and the relevance to the field of detailed careful reasoning. He showed me that one does not need to specialize. Woodward made great contributions to the strategy of synthesis, to the deduction of difficult structures, to the invention of new chemistry, and to theoretical aspects as well. He taught his students by example the satisfaction that comes from total immersion in our science. I treasure the memory of my association with this remarkable chemist.

About terramycin(antibiotika, kuras struktūra tolaik bija nezināma), Woodward's colleague and Nobel Laureate Derek Barton said:
The most brilliant analysis ever done on a structural puzzle was surely the solution (1953) of the terramycin problem. It was a problem of great industrial importance, and hence many able chemists had performed an enormous amount of work trying to determine the structure. There seemed to be too much data to resolve the problem, because a significant number of observations, although experimentally correct, were very misleading. Woodward took a large piece of cardboard, wrote on it all the facts and, by thought alone, deduced the correct structure for terramycin. Nobody else could have done that at the time.

Woodward was known to be a workaholic and devoted almost all his time to chemistry. He had an encyclopaedic knowledge of chemistry, and an extraordinary memory for detail. The pace of his scientific activity soon outstripped his capacity to publish all experimental details, and much of the work he participated was published even till a few years after his death.

Tā arī neviens kopš viņa nav atkārtojis monumentālo B12 vitamīna sintēzi... anybody up for the challenge?

Extreme ways are back again
Extreme places I didn't know
I broke everything new again
Everything that I'd owned
I threw it out the windows, came along
Extreme ways I know move apart
The colors of my sea
Perfect color me

Extreme ways that that help me
Help me out at night
Extreme places I had gone
But never seen any light
Dirty basements, dirty noise
Dirty places coming through
Extreme worlds alone
Did you ever like it planned

I would stand in line for this
There's always room in life for this

Oh baby, oh baby
Then it fell apart, fell apart
Oh baby, oh baby
Then it fell apart, it fell apart
Oh baby, oh baby
Then it fell apart, it fell apart
Oh baby, oh baby
Like it always does, always does

Extreme songs that told me
They helped me down every night
I didn't have much to say
I didn't get above the light
I closed my eyes and closed myself
And closed my world and never opened
Up to anything
That could get me along

I had to close down everything
I had to close down my mind
Too many things to cover me
Too much can make me blind
I've seen so much in so many places
So many heartaches, so many faces
So many dirty things
You couldn't believe

I would stand in line for this
It's always good in life for this

Oh baby, oh baby
Then it fell apart, fell apart
Oh baby, oh baby
Then it fell apart, it fell apart
Oh baby, oh baby
Then it fell apart, it fell apart
Oh baby, oh baby
Like it always does, always does

Flying cargo planes to Antarctic research bases might be a fun job, heh?

----
Funny world this is.

Funny species we are.
----

edit: Read this in some signiture:"Oh, wouldn't it be great if I was crazy? Then the world would be okay." Perfectly fits in. Although I don't agree with it completely.

Novilku Deftones Teenager, pateicoties neuzkrītošajai reklāmai sniegasunc cibā :)
Un atgriezās kkas līdzīgs pusgadu vecai sajūtai...

The moment was quite surreal. The place would be special in other circumstances but I couldn't care less then. I was exausted and so were you, I guess. We talked, but we were silence far more. It was just fine that way. Wasn't my home, but I felt safe. Had lots to do, but I felt peaceful. Time passed by fast, as always, but it felt like it had stopped. I was there and you were there. Nothing else mattered.

"Friend is someone with whom you dare to be yourself."

... ir pienācis. Jo mums taču vienmēr ir iekšējā pasaule, kurā patverties.
Un pašlaik un nākamās 30s manā iekšējā pasaulē mīt vasara. Plašas pludmales, palmas, lagūnas, pildītas ar gaiši zilu, perfekti siltu ūdeni. Nekādu raižu, tikai dīka, svētlaimīga dzīves baudīšana. Un ik pa laikam kāds neliels, neprātīgs piedzīvojums ar daudz jauniem iespaidiem un laimīgām beigām. Meitenes un viegli kokteilīši. Saulrieti un fiksās idejas. Draugi un labs humors. Lieli plāni, kas tiek pārspriesti tikpat ikdienišķi kā nākamās dienas ēdienkarte. Vējš, kas purina matus un silda. Tumši zilas debesis, kurās tā vien gribas iemesties. Un spilgta saule tajās. Laiks, kurā valda kaislības, nevis pienākumi.
Bet 30s ir pagājušas un atgriežamies mūžīgajā rudenī, jo izskatās, ka ziema tā arī nepienāks. lol
Bet jūs vienmēr esat laipni lūgti meklēt patvērumu no drēgnuma manā paradīzē :)

Augstākais izaicinājums kontrolei ir kontroles zaudēšana. Tie, kuri sevi nekontrolē, ir kkādā mērā vāji un tie, kas sevi kontrolē, ir kkādā mērā stipri. Bet uz jautājumu, vai pati kontrole kontrolē šos stipros vai arī viņi tomēr kontrolē kontroli tiek atbildēts situācijā, kad ir jāizlemj par kontroles zaudēšanu. Uz mirkli nomest maskas, uzspļaut saviem principiem un ļaut kādam no augstākajiem grēkiem likt sev paskriet garām visām brīdinājuma zīmēm, iznesties cauri visiem likumu mūriem un lekt nezināmajā. Un tad atgūt kontroli.
Ne jau pilnīgā kontrolē slēpjas izcilība un dzīves garša, šīm abām lēdijām tīk robežas. Patiesas cieņas vērti ir tie cilvēki, kas smejoties rotaļājas uz kontroles robežām, ik pa laikam iekāpjot arī tai pusē, kur kontrole vairs nevalda. Labākie piloti ir tie, kas spēj lidmašīnu vadīt par matu no gaisa plūsmas pilnīgas atdalīšanās no spārna un kontroles katastrofālas zaudēšanas, tie autobraucēji, kas sānslīdē izņem līkumu, pirms tam īsti nezinot, vai izņems. Dažreiz neizņem. Bet vai gan kādreiz jelkas vairāk par mietpilsoņa dzīvi ir panākts bez riska?
Ne jau mūs, kas mierīgi stāv uz zemes, var saukt par gravitācijas karaļiem tikai tādēļ, ka mēs nesaļimstam tās spēka dēļ. Īstie karaļi ir gumijlēcēji, izpletņlēcēji, sērfotāji. Viņiem kā pokera spēlētājiem ir tikai daļēja kontrole pār notiekošo. Un vienīgais, kas viņiem atliek, ir ļauties situācijai un pasmaidīt, kad tiek zaudēta mums tik mīļā kontrole un dzīve met atkal izaicinājumu. Vai atgūsi kontroli?

Nē, lai dabūtu noir sajūtu, nevajag melnbalto filmu un baigi kontrastainaas ainas. Un nevajag gluži detektīvu, nevajag darbību 40tajos.
Var uztaisīt noir filmu par mūsdienām, kurā galvenie varoņi ir vidusskolnieki. Un tik laba noir sajūta, ka pamēģiniet pārsist. Lūk tā.
Lieki teikt, ka iesaku.

PS. Izsaku cieņu galvenajam varonim. Ntās reizes tikt piekautam, bet visas reizes savas brilles nosargāt neskartas, lielākoties, jo viņš tās laicīgi noņēma, kad bija gaidāma klope. Vnk cieņa, jo no pieredzes zinu, ka šis aksesuārs parasti nav tas izturīgākais, kad notiek jebkādas aktivitātes dinamiskākas par counterstrike spēlēshanu :)

...you, who enter here. And abandon all fear.
For people are weak, the world is harsh and it never goes your way, my dear. It's the truth and you can do nothing about it... yet. Muaha!

Pasaule ir tieši tik perfekta, cik perfektu mēs to padarām. Varas un pienākuma apziņu rada šāda doma.

change,
everything you are
and everything you were
your number has been called
fights, battles have begun
revenge will surely come
your hard times are ahead

best,
you've got to be the best
you've got to change the world
and you use this chance to be heard
your time is now

change,
everything you are
and everything you were
your number has been called
fights and battles have begun
revenge will surely come
your hard times are ahead

best,
you've got to be the best
you've got to change the world
and you use this chance to be heard
your time is now

don't,
let yourself down
don't let yourself go
your last chance has arrived

best,
you've got to be the best
you've got to change the world
and you use this chance to be heard
your time is now

Ak, šis vēsais aizgājušo laiku un film noir šarms.
Ciniski detektīvi, liktenīgas sievietes un skarba pasaule.

You scored as Gandalf. You are Gandalf! This wise, old mage is loyal and brave. He is known for his counsel and advice to his friends and allies during tough times. "All you have to do is decide what to do with the time that is given to you." Gandalf 88% Samwise 75% Aragorn 50% Faramir 50% Eowyn 50% Arwen 44% Frodo 38% Gollum 31% Pippin 31% Which LOTR character are you? created with QuizFarm.com

"If the person in whom trust is placed (trustee) is trustworthy, then the trustor will be better off than if he or she had not trusted. Conversely, if the trustee is not trustworthy, then the trustor will be worse off than if he or she had not trusted." http://en.wikipedia.org/wiki/Trust_(sociology); pēc James S. Coleman

Sanāk, ka uzticēšanās ir tāds jauks emociju pokeris. Shall we play?

Neveiksmes:
Koncerts, kas bija cerēts, ka radīs jauku Ziemassvētku noskaņu, bija pilnīga izgāšanās.
Disku ar nepārspējamajām Kamēr Ziemassvētku dziesmām pēc 2kārtējas ierakstīšanas mājas cd atskaņotājs ne par ko negribēja atskaņot.

Veiksmes:
Love Actually ir ultimatīvā Ziemassvētku filma. Tikai tikko uzzināju filmas anglisko nosaukumu un līdz ar to, ka morwen man to bija ieteikusi. Paldies viņai! Klausiet, ja viņa Jums ko iesaka!
Un mājas DVD izrādās, tomēr spēja atskaņot "nederīgo" cd. Vakara teksts:
"Mēs tā agri sākam svinēt Ziemassvētkus..."
"Nu nekas, ātrāk sāksim, ātrāk beigsim :D"