virus

Izdejojos 2.5h garumā.
Iemācījos tango pamatus. Un fonā skanēja Tango de Roxanne no moulin rouge. Sometimes it just can't get any better.
Tagad es varu mirt laimīgs.

Esmu augstprātīgi iedomājies, ka neesmu izteikti ļaunatminīgs. Un tomēr ir lietas, ko es nepiedošu un neaizmirsīšu. Sevis pēc, mācības pēc, kā atgādinājumu par pasaules īpašību, ko es labprāt savā pasaules interpretācijā neiekļautu. Bet tā kā mēs spēlējamies visi vienā pasaules versijā, tad labāk likt sev atcerēties visu par šo pasauli.
Es, protams, saprotu, ka dažreiz netiek pateikta visa taisnība. Es saprotu, ka ir lietas, par kurām man nav nekādas daļas. Vai vismaz nevajadzētu būt. Es, protams, saprotu, ka vecai dumai večiņai nesaka, ka viņa mirst, bet aizved parkā pastaigāties. Bet es nevaru piedot divkosību un melus, kad ir runa ar un par mani, un gļēvulību vai arī naturālu stulbumu, kas nāk tiem līdzi. Gļēvulību pateikt acīs patiesību, tādēļ, ka tad es par viņiem domāšu sliktāk, tādēļ, ka tad, dies pas, viņiem būs jājūtas vainīgiem un jāapšauba savas rīcības pareizība. Kuram gan patīk apjukums savā pasaulē, kuram gan patīk domāt.
Varbūt kā motivators ir naturālais stulbums domājot, ka es varētu patiesību neizturēt. Vai es izskatos pēc piecgadīga?

There is no decency in this world.

Kā šodien noskaidroju, šī grupa ir starp tām retajām, kuras varu klausīties 2 albumus pēc kārtas, nenogurstot no viņu daiļrades. Līdz šim kko līdzīgu iespēja tikai Brainstorm, Robbie Williams, Moby un varbūt Massive Attack un Muse. Respect.
Laikam man ir atklājums.

Would you go back in time?
To change something you did?
Or just to live something one more time, cause you know it couldn't have ended in any other way?

You get disappointed one time, two times, many times. You get disappointed in just about everything you believed in. And at some time you've had enough. You make sure that it doesn't happen again, you make sure you don't care, don't believe. You lie to the very yourself if you must. Just so that it wouldn't happen again.
But what happens, what happens when it actually works? When you just don't really care about anything in this world, don't care about life anymore?
Or on the contrary, what happens when these carefully weaved lies suddenly break down?

---

Greatest lies are those
Believed by the lier himself
Truth has a lethal dose
Yet lies so useful do not

A bit of lie
And you don't care
A bit of lie
And you can't be hurt

Suddenly you are
James Bond and Brad Pitt
You're a Superman
And you'll get through any shit

Until you can deceive
No more
The lies leave
And you are left with nothing
But the truth and self pitty

One after another the worlds next door are having hard times. Must be the full moons fault.

Must go to sleep before anything else happens.

Cilvēki atkal mani pārsteidz. Shame on you, should've known by now.

World-doesn't-want-me day.
Fuck-you-world day.

Unchallenged power is not a power.

A piece of puzzle just snapped in its place.

Cilvēki ir radīti, lai saskatītu sistēmu apkārtējā vidē. Lai iegaumētu, kad zvēri nāk dzert pie upes, vai saskatītu, ka upe pārplūst ik pēc noteika laika. Saskatītu vidē kko pazīstamu, kko vēlamu vai kko bīstamu. Iemīlējušies puiši pusē meiteņu uz ielas ierauga kko no viņu iekāres un mīlas objekta, zinātnieki pilnīgi random eksperimentu datos ierauga likumu, ko viņi cenšas pierādīt, bērni mākoņu formās saskata kuģus, lāčus, gulbjus un lidmašīnas. Pasaules haosā cilvēki cenšas saskatīt sistēmu, mērķi, cēļoņus un sekas, kko, kas pasauli padarītu vienkāršāku vai vismaz jēdzīgāku. Viens no vaļiem, kas balsta laimi, ir drošība. Un kā gan tu vari justies drošībā, ja tu nezini, kas rīt notiks, un pat ne visu, kas rīt var notikt. Protams, iemīlēšanas, mīlestība un sekss to visu izdara shortcut veidā - ar emocijām. Orgasma laikā sievietēm pilnībā atslēdzas tas smadzeņu rajons, kas atbild par bailēm un neuzticēšanos. Bet ikdienā mums jāpaļaujas uz ko citu kā emocijām, lai saglabātu ilūziju par drošību. Un te talkā nāk pieķeršanās ticībai kkādā sistēmā pasaulē. Vieni tic Dievam, citi Allaham, vēl citi Budai vai Brahmai un Ātmanam. Daži tic citplanētiešiem, kas mūs pieskata kā mazos brāļos or smth. Varētu teikt, ka daži tic zinātnei, bet tas nebūtu korekti, jo zinātnē nav likuma, kas teiktu, ka tu rīt nebūsi nelaimīgs, ja darīsi to vai šito.
Ik pa laikam divi vai trīs nejauši notikumi, kas dīvainā kārtā sasaucas savā starpā liek aizdomāties pat man. Ja nu ir kāda sistēma, kas visu šo haosu satur kopā? Ārkārtīgi kompleksa, bet tomēr sistēma? Kā labā trillerī, kurā tu jau zini, ka jāpievērš uzmanība katram šķietamam sīkumam, ka beigās tas viss ir nozīmīgs un dīvainā kārtā veido vienu lielu bildi. Tomēr lielākoties par šādām sakritībām es vnk pasmaidu.
Bet vai šādas sistēmas atrašanas gadījumā galu galā jautājums par reliģijas vai zinātnes uzvaru būtu jēdzīgs? Kā gan varētu atšķirt ļoti kompleksu sistēmu no kāda saprāta vadības pār mūsu pasauli vai visumu? Un kāda gan būtu atšķirība...

Any sufficiently advanced technology is indistinguishable from magic.
Any sufficiently advanced intellect is indistinguishable from god.

Kam jūs ticat?

People want simple things most of the time.
They are just hard to get sometimes.

EDIT: BTW, don't worry - none of you have anything i'd like to have. Sleep peacefully.

I once said to someone she has a talent in creating surreal situations.
Then again maybe it's me who has a talent in getting into surreal situations.

The world would be better off if it kept me busy.

Iepriekšējais vairāk nekā nokalpojis savu mūžu, tādēļ es tikko tiku pie jauna mazā draudziņa. Katram savs prieciņš.
Vecais iet pelnītā atpūtā.
RIP
(2002-2007)

Pulp
Like a Friend

Don't bother saying you're sorry
Why don't you come in
Smoke all my cigarettes again
Every time I get no further
How long has it been?
Come on in now, wipe your feet on my dreams
You take up my time
Like some cheap magazine
When I could have been learning something
Oh well, you know what I mean, oh
I've done this before
And I will do it again
Come on and kill me baby
While you smile like a friend
Oh and I'll come running
Just to do it again
You are the last drink I never should have drunk
You are the body hidden in the trunk
You are the habit I can't seem to kick
You are my secrets on the front page every week
You are the car I never should have bought
You are the dream I never should have caught
You are the cut that makes me hide my face
You are the party that makes me feel my age
Like a car crash I can see but I just can't avoid
Like a plane I've been told I never should board
Like a film that's so bad but I've got to stay till the end
Let me tell you now: it's lucky for you that we're friends.

Rudens sākas tad, kad šķīdinātājs deiterētais dimetilsulfoksīds pirms lietošanas ir ar fēnu jāizkausē.

Sapņoju, ka man ir sakars ar Keriju no "Sekss un lielpilsēta" un ka viņu man noceļ kkāds arābs. Nez ko tas varētu nozīmēt.

Mēs mīlam tos, kas saka to, ko mēs gribam dzirdēt, un nīstam pārējos, kas atgādina par to, ko negribam zināt.

Vienīgā atšķirība starp amatieri un profesionāli ir resursos.
Informācijas, materiālajos un laika resursos.

Waiter: Champagne, sir?
John Smith: No, champagne's for celebration, I'll have martini.
---
John Smith: We have an unusual problem here, Jane. You obviously want me dead, and I'm less and less concerned for your well-being.
---
John Smith: Dance with me.
Jane Smith: You don't dance.
John Smith: It was just my cover, sweetheart.
Jane Smith: Was sloth your cover, too?
---
John Smith: You think this story's gonna have a happy ending?
Jane Smith: Happy ending is a story that isn't finished yet.