Previous 20

Mar. 21st, 2010

Slodzes laikā muskuļi izdala endorfīnus. Un smadzenes strādā ar gluži citādākām problēmām kā ikdienā. Un tas kopā laikam izskaidro patīkami apātisko sajūtu, kāda parasti ir pēc kārtējām fiziskajām aktivitātēm. Un māju komforts ir pavisam citādāks pēc (supposedly) diskomforta.
And actually discomfort it was. Šodien vandījāmies pa Ikšķiles mežiem un karjeru. Ceļš sliktāks nevarēja būt - pusizkusuša sniega putra. Laiks arī bija nejauks - lietus pāris stundu garumā. Bet treniņi bija labie. Augšā un lejā pa kādu 75 grādu nogāzi pa sniegu, šurtur nedaudz ledus, bet visnejaukākais segums bija vēl ļoti sasalusī zeme. Ne viņā var ledus cirtni iedabūt, baksties tikai un ceri, ka tas 3mm dziļumā ieliktais cirtnis tevi noturēs. Ne arī var kalnu zābaka purngalu viņā iecirst kā sniegā vai mīkstā zemē. Un tad ir skats - uzlien cilvēks 2m un nošļūk 5m zemāk. Par laimi ļāva uzlikt pēcāk arī dzelkšņus, bet interesantumi turpinājās. Jo tagad tu uzliec savu svaru uz 4 metāla puļķīšiem katras kājas purngalā un uz viena cirtņa smailes rokās. Un ceri, ka visi puļķīši ir gana dziļi, lai tu nekristu uz leju.
But we did fall. Sevis apturēšanu ar leduscirtni būšu iemācījies. Kad cirtnis beidzot ieguļ kādā piemērotā pamatnē un tevi aptur,tiek sāpīgi nostiepti visi attiecīgās puses muskuļi, kas tomēr ir tā vērts, jo aiztaupa apkaunojošu nošļūkšanu līdz pašai nogāzes lejai visu acu priekšā.

All in all - a great day.

Mar. 13th, 2010

Bet jā, tikko salīdzināju ierakstu datumus un secināju, ka 3 mēnešus neesmu šeit neko rakstījis. Iespējams, rekords, kopš kkad 11. klasē sāku blogot.
Anyways, īss savilkums, kas pa šo laiku noticis.

Janvāri kkad paslimoju, sapratu, ko nozīmē, ka esi noguris pēc velna, bet 38C temperatūras dēļ fiziski nevari aizmigt.

Arī janvārī uzzināju, ka mana sapņu universitāte ir mani atraidījusi, pie tam superlakoniski - "application unsuccesful". Oh well, gaidam otras labākās atbildi.

Janvārī arī sāku apmeklēt kalnu skolu, nu jau 2 nedēļas nogales esmu pavadījis kalnu zinības apgūstot. Visnotaļ interesanti, pie tam man un mammai iegadījies labākais no instruktoriem. Gadi pāri 65, bet joprojām vasarās pa kalniem dzīvojas un ziemās pa Rīgas jumtiem, tos tīrot. Jumtu bizness, starp citu, alpīnistiem ir ļoti labi apmaksāta haltūra - 75Ls/h. Daži saka, ka snieg, alpīnisti saka, ka nauda krīt no gaisa. Pieredzējis viņš ir tik daudz. Pagājušo reizi dzīvojāmies pa 80cm dziļu pūdera sniegu blakus slēpošanas trasei, nākamā nedēļas nogalē arī kkas tamlīdzīgs spīd. Tikai tas, ja arī būs sniegs, noteikti nebūs pūderis.

Pie tās pašas lietas pieder fakts, ka nu jau pāris mēnešus regulāri 5dienās eju ar brūnacīti uz sienu. Nebiju domājis, ka tik ilgi izturēsim, bet nu jau tā ir nedēļas neatņemama sastāvdaļa un ļoti patīkams nobeigums. Juglā sienas ir daudz draudzīgākas iesācējiem, bet ne arī pārāk vieglas. Skili jau nedaudz uzkačāti un ik pa laikam ir tāda apziņa - wow, I just did that? Bet parasti pēc tādām reizēm ir jau pazīstamā sajūta, ka apakšdelmi ir uztūkuši 2x lielāki kā parasti.

My students has been trained well, it seems. Vismaz par to liecina fakts, ka rajona olimpiādē visiem gāja gana labi un uz valsti ir tikuši 6 mani R1g devītie, 1 desmitā + vēl puisis no teikas 9tajiem. 9. klasēs mani skolēni sastāda gandrīz 1/4 daļu no visu dalībnieku skaita. Vēl pa šo laiku viņus apmācīju praktiskajās tumšajās zintīs un tad jau 2dien un 3dien viņiem jāparāda, ko spēj.

Atkal parādos OSI, taisu savu bakalaura darbu. Labā ziņa ir, ka man par to maksā. Varbūt sliktā ziņa ir tā, ka pagaidām nav tāda eleganti nobeigta bakalaura darba. Tb, otrs no diviem galvenajiem pētījuma mērķiem vēl nav sasniegts. Un tā kā šis darbs ir praktiski hit-or-miss, tad nav arī zināms, vai tiks sasniegts. Tiesa gan, rokoties literatūrā, pāris svarīgi secinājumi ir izdarīti. Bet pašlaik man tik un tā ir Edisona stilā "2000 veidi, kā tas nestrādā".

Man actually izdevās nopelnīt virtuālu naudu, tirgojoties ar valūtām.

Un vasarā plānotais brauciens uz kalniem joprojām ir spēkā, kas droši vien ir sasniegums. Sagādāta daļa inventāra (man ar mammu gandrīz viss, jo to vajadzēja jau uz kalnu skolu). Tiesa gan visādi citādi plāns un kompānijas sastāvs piedzīvojis dažādas korekcijas detaļās ik pa laikam, bet tas piederas pie lietas.

Supreme Commander 2

Ok, tikko paspēlēju pilno versiju SC2. Jā, īstā spēle vēl vairāk radīja sajūtu, ka esmu vīlies. Jaunais ekonomijas modelis daudz ko čakarē. Vecais man patika ar savu, laikam jau reālismu. Tb, tu vari likt būvēties daudzām lietām uzreiz, bet ja tev resursi ir, cik ir, tad tas viss notiks lēni, bet notiks. Tas deva iespēju vispirms likt būvēties un pēc tam domāt, ko man no šitā visa pašlaik vismazāk vajag. Jaunais modelis ir tik nožēlojami parasts - ir naudiņas - būvē, nav naudiņas - nebūvē. Pat n pavēļu sadošana vairs nestrādā tā kā agrāk. Ja es sadodu inženieriem okupēt puskartes masas punktus, bet kkur pa vidu pārtērēju naudu, viņš turpina virzīties tālāk pa karti, kamēr nauda atkal ir, atstājot masas punktus tukšus. Un tas noved pie mikromenedžēšanas, kas nudien nepiedien SC "which should be all about strategy". Vēl man hroniski nepatīk mazais unitu skaits. Nē, man nepatīk iespēja uztjūnot vecos tankus, es gribu krutākus tankus, kad kļūstu krutāks. Tas pats ar visiem parējiem unitiem. For one, tas galīgi sačakarē iespēju novērtēt spēkus. Ja es kartē ieraugu, ka man nāk uzlidojumā 30 T3 bumbvedēji, tad es zinu, ka esmu ziepēs, bet ja tie ir 30 T1, tad gan jau pārdzīvošu. Bet tagad bumbvedēji paliek bumbvedēji un ej nu sazini, cik uztjūnoti viņi ir.
Jaunais research modelis man nepatīk. Kopumā ir sajūta ka patīkami atšķirīgais SC ir kļuvis par garlaicīgu meinstrīmu. It's been dumbed down and simplified. Un viņš ir noteikti ir aizmirsis savu oriģinālo misiju - ienest vairāk stratēģijas Reālā Laika Stratēģijas žanrā.

Plusi? Man patīk, ka UEF tagad ir eksperimentālais transports ar 75 sēdvietām. Bet nav jau ko diži sēdināt viņā, vairs nav vecais labais Armoured Assault bot. Un man patīk (puseksperimentālais) smagais gunships. Grafika? It kā paši modeļi ir detalizētāki, bet interfeiss ir švakāks.

All in all - I'll stick with the old one.

Dec. 19th, 2009

Ķīmijas prieki

Recepte skolēnu ķīmiskās fantāzijas atraisīšanai - ievediet viņus klasē bez periodiskajām tabulām pie sienas, nedodiet arī pašiem savas periodiskās tabulas un uzlieciet kd uz 50p, kur jāuzraksta elementu simboli, nosaukumi, izruna, kā arī vielu nosaukumi un izruna. And here is what we've got.

No skolēnu kontroldarbiem:

Nosaukumi:
visi sāļi, neatkarīgi no atlikuma - sintikāti;
H3PO4 - polonijskābe;
H2CO3 - kobaltskābe;
Cd - ciodaktijs; arī kodijs;
NO2 - smieklgāze; arī niķeļa oksīds
Si - sicīlijs;
Sr - sīrijs;
HF - dzelzs ūdeņradis; arī ūdeņraža fluīds;
MgO - magnijskābe;
HNO3 - nātrijskābe;
SO3 - sērpaskābes atlikums;
Cs2O - ksenona oksīds;
Pt - patnijs vai plutonijs;

Simbols:
Zelts - Dz

Izruna:
Hg - hidrargentum;
Ag - agrum;
Sn - sinkum;

Avatars ir brīnišķīga filma. Oskars par SpecialFX ir garantēts, bet manuprāt, filma būtu pelnījusi vēl vismaz pāris.
Kā jau rolex minēja, filmas efekts ir līdzīgs kalnu efektam - filmas laikā pilnībā aizmirsti, kas tu esi, un pilnībā iegrimsti šajā līdz pēdējam sīkumam izveidotājā citā pasaulē. Un tāpat, kā ar kalniem, jau pāris stundas pēc filmas noskatīšanās gribas atgiezties šajā pasaulē.

Dec. 17th, 2009

Good things, bad things

Labās ziņas - aizvakar pēc manas prasīšanas, kas notiek ar maniem dokumentiem, beidzot atnāca atbilde no Departamenta, ka dokumenti ir saņemti. Un tikai šodien (pēc 9ām dienām) manu dokumentu saņemšanas fakts ir parādījies CamSIS sistēmā. Bet fakts, ka viss ir veiksmīgi aizgājis, ir ļoti patīkams. Cerēt gan, ka es tagad pārstāšu 3x dienā pārbaudīt savu epastu un CamSISu, ir diezgan naivi.

Vēl bērniem vakar ļoti patika mans improvizēti izdomātais uzdevums:
VW Golf masa ir 900kg. Lielākoties tas sastāv no tērauda, kas savukārt lielākoties sastāv no dzelzs, tādēļ var pieņemt, ka 90% no šīs masas ir Fe. Šis golfiņš tika 5 gadus atstāts rūpnieciskā rajonā, kā rezultātā tas ilgi tika pakļauts skābā lietus ietekmei, tb sērskābes ietekmei. Rezultātā golfiņš pamazām korodēja un sarūsēja, veidojot dzelzs (III) savienojumu. Golfiņš stāvēja dīķa malā, kura izmēri ir 4x4x2m un kas ir pilnībā piepildīts ar tīru ūdeni. Pieņemot, ka viss dzelzs savienojums ar lietu tika ieskalots dīķī, aprēķināt savienojuma masas daļu dīķa ūdenī pēc golfiņa pilnīgas sarūsēšanas. (Ja kāds vēlas parēķināt, atbildei vajadzētu sanākt 8-8,3%).
Viena klase pieprasīja kko Z-svētku tēmā un radās šāds uzdevums:
Istabā, kuras izmēri ir 4x5x3m, pilnībā sadedzināja sveci, kuras masa ir 100g un kura pilnībā sastāv no C30H62. Aprēķināt, cik lielu tilpumu skābekļa šī svece degot patērēja un cik liela daļa no istabā esošā skābekļa tā ir, ja gaisā skābekļa tilpum(vai mol)daļa ir 21%. Pieņem arī, ka istabā ir normāli, tātad krīzes apstākļi, tādēļ temperatūra ir 0C un 1atm. (241,5l; 1,92%)
Pirmo uzdevumu risināja visas klases, pēdējo pieprasīja un dabūja tikai 10c klase.

Starp citu, pēc stundas vēl palasījos par parafīnu un uzzināju kko jaunu, kas īstenībā ir ļoti vienkāršs fakts. Tik vienkāršs, ka man ir kauns, ka to līdz šim nezināju. Cik vien esmu dzirdējis vārdu minerāleļļa, es nodomāju, ka tā ir kkāda silikoneļļa vai tml., jo minerāl- man saistās ar kko neorganisku. Bet, kā izrādās, minerāleļļa ir C20-C40 nesazarotu alkānu maisījums. Viņu tā nosaukuši tādēļ, ka minerāleļļu iegūst no naftas, kas savukārt tek laukā no zemes (viss, kas nāk no zemes, ir minerāls, i guess), nevis no, piemēram, vaļa. Katrā ziņā mani priecē katrs mirklis, kad uzzinu kko kvalitatīvi jaunu.

Sliktākais vakardienā - vecāku diena. Tā ir tāda diena, kad vecāki var nākt pie skolotājiem un ar viņiem runāties. Šī vecāku diena ir tik īpaša tādēļ, ka visiem 9tajiem ir svarīgi pirmajā pusgadā dabūt 7, lai nebūtu jāliek iestājeksāmens. Pie manis pierakstījās veseli 5 vecāki, katram grafikā standartā atvēlētas 20min. Visi, izņemot vienu, bija diezgan jauki, galvenokārt gribēja pārliecināties, ka viss ir kārtībā. Es pat biju pārsteigts, ka viena mamma, kuras dēlam ir 6.00 vidējā un tādēļ izliku loģisko 6, necentās mani pierunāt ielikt augstāku. Viņa to uztvēra visai filosofiski "Nu, nekas, tā būs mācība dzīvei".
Toties vienas citas čiksiņas mamma to atsvēra ar uzviju. Viņa jau novembra beigās bija pie manis nākusi un prasījusi, vai nevar pārrakstīt bijušos kd, jo tur viņas meitiņa sapelnīja 5 un 6. Es viņai konkrēti pateicu, ka labot kd pie manis nevar, bet ka būs vēl 1-2 kd, kur varēs dabūt labu atzīmi un izlabot. Bija tikai viens kd un viņa tur dabūja 8 (lai gan citi tur dabūja 10, jo tas bija elementārais 8. klases tipa kd - iemācies elementu simbolus, nosaukumus un izrunu un atraksti, un ne tuvu visa period. tabula). Un tagad viņai sanāk 6.00 un es viņai izliku 6. Un tagad sākās, ka es neesmu devis viņai iespēju mācīties, ko es gribot panākt un ko ne. Ka viņa tagad visu ķīmijā saprot,bet tagad viņai nolaidīsies rokas, būs "kamdēļ man citur vajag 7". Vai es nevarot iedot viņai Ziemassvētku dāvanu un ļaut pārrakstīt kādu no sliktajiem kd. Es nezin cik reizes viņai skaidroju, ka mana politika jau no paša sākuma ir bijusi - nekādu pārrakstīšanu un vienādi noteikumi visiem. Ka, ja reiz viņa visu saprot, kādēļ jau sākumā nevarēja pelnīt 8. Ka es negribu atļaut vienai meitenītei pārrakstīt, jo viņas vecāki sarunāja, ka varēs pārrakstīt, bet citi nevar pārrakstīt, jo viņiem vecāki nesarunāja. Kāpēc es esot tik stingrs un ko es gribot panākt, kapēc es neizejot uz kompromisiem utt. utt. utt.
Beigās es biju jau visai nokaitināts un man bija radusies "you'll get what you ask and more" attieksme. Tādēļ es kinda piekāpos un teicu, ka viņa var rīt(šodien) atnākt uzrakstīt kontroldarbu, kas nebūs neviens no iepriekšējiem, kas sastāvēs tikai no reakciju vienādojumiem par visām vielu klasēm, par kurām esam mācījušies (tb, _visām_ vielu klasēm, kas ir pamatskolā). Tātad, viņai ir apm. 24h, lai atkārtotu visu pusgada vielu. To, ka es parasti šo kd dodu olimpiešiem un pat viņi reti kad uzraksta viņu perfekti, es gan viņai neminēju. Pie tam meitenei vajag dabūt 8, lai izlabotu savu atzīmi. Bet labā ziņa noteikti ir tā, ka katru reakciju es vismaz reizi jau esmu minējis klasē, so it's perfectly fair.
Pēc šī encounter es biju visai emocionāli izsmelts, iekšas trīcēja un tik skaidri kā nekad man bija i-need-a-drink sajūta. Anyways, ja viņa tiešām uzrakstīs šo kd uz 8, all due respect, tad es labprāt viņai ielikšu to 7. But, in all likelines, she will fail. At least, now it will not be my fault.

Dec. 9th, 2009

Beidzot nosūtīju pēdējos dokumentus universitātei šovakar. Visas rekomendācijas samedīt izrādījās laikietilpīgāk kā biju plānojis. Spriežot pēc UPS mājaslapas, mani transkripti un rekomendācijas pašlaik ir tikko nosēdušies Ķelnē. Līdz šīs diennakts beigām paciņai jau vajadzētu būt uz ķīmijas departamenta sliekšņa.

And now... now we wait.

Dec. 4th, 2009

Pēdējo pāris mēnešu laikā manu angļu valodas zināšanu atvasinājums pēc laika beidzot atkal ir pozitīvs. Un ir diezgan interesanti ik pa laikam atrast kādu vajadzīgu un lietotu latviešu valodas vārdu, kam nezini angļu valodas tulkojumu.

So, šīsdienas jaunais vārds:
Vainags - wreath, garland (un crown, bet šo zināju, un tas ir galvenokārt par valkājamajiem).

Dec. 2nd, 2009

No vakar saņemtā e-pasta:
"We do not normally hold interviews at the department for students not currently in the UK. If a supervisor is interested in your official application then they may well contact you by email or telephone."
Esmu diezgan vīlies. Jo intervija tomēr ir visai objektīvs indivīda novērtēšanas paņēmiens, katrā ziņā daudz tuvāka novērtēšana, kā atzīmes. It īpaši ja manas atzīmes salīdzina ar, piemēram, Jamaikas un Indijas atzīmēm, kur standarti noteikti ir (ne augstāki, ne zemāki, bet) citādāki. Rezultātā, ja es tagad saņemšu atteikumu, es nezināšu, par ko. Un arī, ja saņemšu uzaicinājumu, tāpat nezināšu, par ko. Un tad abos variantos man rezultāts šķitīs kkādā mērā nepelnīts.

Dienas gaišais moments. Ik pa laikam es atklāju, ka kādu no manis galvā sadzejotajām idejām kāds ir realizējis. Tā piemēram skatoties uz pirmo īsto virsskaņas sauszemes automobili, nekādi nevarēju saprast, kādēļ viņi izmanto reaktīvos dzinējus, nevis raķešdzinējus, jo pēdējiem ir vairākas svarīgas priekšrocības šajā konkrētajā pielietojumā. Un tad šodien šeku reku:
http://auto.delfi.lv/zinas/pasaule/briti-rada-bolidu-1600-kmh-atruma-rekorda-uzstadisanai.d?id=28441903
Jauna rekorda sasniegšanai tā pati komanda modificējusi savu auto un tagad viņam ir nevis divi reaktīvie, bet viens reaktīvais un viens raķešdzinējs.

Nov. 22nd, 2009

Mountains are the means, the man is the end. The goal is not to reach the tops of mountains, but to improve the man.

Walter Bonatti. Italian climber.

Nov. 12th, 2009

Californication

Sending Hank Moody to college campus was the smartest plot decision ever. I mean, is there a better place on earth for an intellectual womanizer?

I doubted what is there left to happen, now that the love of his life is 1000s of miles away. But I shouldn't have doubted the writers. Kudos to them.

Nov. 3rd, 2009

Man dažreiz šķiet, ka esmu plānošanas frīks. Man parasti ir vispārēja nojausma par to, ko gribu izdarīt turpmākajos 5os gados. Jo tālāk no šodienas, jo lielāka miglainuma pakāpe. Bet tik un tā, man šķiet, ka mana tieksme plānot un domāt n gājienus uz priekšu dažreiz kļūst pat patoloģiska. Bet kad man pieteikuma anketā ir tādi jautājumi kā "Kādi ir jūsu karjeras plāni pēc iespējamajām studijām mūsu universitātē?" un "Kā jūs plānojat palīdzēt sabiedrībai pēc studijām šeit?", mani pārņem sajūta, ka varbūt neplānoju gana tālu un gana smalki. Jo šādi jautājumi izklausās pēc tādiem, kas prasa ļoti konkrētas atbildes. Es zinu, ka tā nav, but still.
Man šķiet, ka studijas kādā ārzemju universitātē ir kā melnā cauruma virsma. Aiz tās parastie fizikas likumi kļūst bezmaz nederīgi. Tāpat studijas ārzemēs manuprāt ir tāds notikums, kas ļoti ievērojami izmaina tavas iespējas, uzskatus, kontaktus un visu pārējo. Tik ievērojami, ka kaut ko plānot vairāk par vispārējām aprisēm kļūst pilnīgi bezjēdzīgi.

Personal statement rakstīšana ir ievērojams izaicinājums. 500 vārdi, kuru (ne)vērtība ir 40 000Ls. Žēl, ka rakstīšana nekad nav bijusi stiprākā no manām pusēm.
Labā ziņa ir tā, ka šovakar beidzot atradu pareizo struktūru, visam, ko gribu pateikt. Vismaz pašam ir sajūta, ka struktūra ir pareiza.
Then again, like I said, I ain't the best writer in the block.

Oct. 27th, 2009

There are days, the good days, when I think my dream of studying in a better university is so close to be fulfilled I can almost touch it. And then there are days when I think I will easily get lost in the crowds applying for the university, as I am not that exceptional. And an epic fail is going to be all I get.

Oct. 20th, 2009

Šodien faķī bija nožēlojams mēģinājums mūs iepazīstināt ar ķīmisko reakciju kinētikas modelēšanu ar FEM vai kko tml. It failed pathetically. Ideja noteikti apsveicama, tikai šitai padarīšanai vajadzēja būtu 2kp vērtam kursam visa semestra garumā ar tomēr zināmu teorētisku ievadu un kko, kas jāizdara un jāizpēta pašam. Bet tad, protams, visi to nevarētu izdarīt. Tādēļ viss, ko mēs tajā multiphysics programmā radoši varējām darīt - taisīt grafikus, kombinējot boundary conditions un lielumus.
Bet tomēr šajā iespaidā sāku skatīties, ko iedot bērniem ko interaktīvi paspēlēties uz kompja par ķīmijas tēmu. Atradu šo:
http://jersey.uoregon.edu/vlab/Thermodynamics/therm1a.html

Elementāra, vecmodīga un diezgan neinteresanta simulācija līdz brīdim, kad tu centies tēlot Maksvela dēmonu. Un pēkšņi garlaicīgā simulācija kļūst par puzzle/arcade spēlīti :D

Oct. 16th, 2009

http://zinas.nra.lv/video/273-ingmars-lidaka-pamatigi-aizsvilstas-saeimas-tribine.htm
O, johaidī, šādu es Ingmāru Līdaku nebiju redzējis. Kontekstu nezinu, tādēļ savu viedokli neizteikšu, šajā gadījumā es ne tik daudz par latviešu-krievu mūžseno rīvēšanos kā par visai interesantu Līdakas personības pusi. Jo līdz šim viņš man bija saistījies ar ļoti, ļoti nosvērtu un mierīgu cilvēku.

Oct. 12th, 2009

Ziņa tiem manas cibas lasītājiem, kas neatrodas Latvijā - šonakt bija pirmais sniegs.

Sep. 26th, 2009

Pēc 1h cītīgas simetrijas elementu meklēšanas dažādu formu koka klucīšos kristālķīmijā, braucot mājās, nevilšus sāku meklēt simetrijas elementus ielas malā stāvošam golfam. Diemžēl neko vairāk par 1 simetrijas plakni neatradu. Nekādu n-tās kārtas rotācijas ašu, nebija vairāk simetrijas plakņu, nebija simetrijas centra, arī inversijas ašu nebija. Pitty. Un tad es protams atjēdzos, ka tas nav klucītis, bet golfs, un ka ar golfiem telpu pilnībā aizpildīt noteikti nevarētu.

Vakar mani izsauca pie tāfeles. Nezinu, kad pēdējo reizi biju pie tāfēles... 1. kursā? Anyways, mana maizes darba dēļ es pie tāfeles jūtos visai komfortabli. Tā vien gribējās pabīdīt malā pasniedzēju sākt kko stāstīt ķīmijā maniem grupas biedriem :D

Sep. 14th, 2009

Great times.

Pirmā nedēļa R1g pagāja visai stresaini, 160 jaunas sejas, viss pazīstams, bet visas tehniskās padarīšanas ir tomēr citādākas kā esot izglītības saņemšanas galā, tātad jāapgūst. Jau pirmajā dienā es biju pārsteigts, cik bērni daudz atceras no iepriekšējo klašu ķīmijas. It kā 3 mēnešu vasaras brīvlaika nemaz nebūtu bijis. It kā ķīmija būtu tikpat universāli jāzin kā matemātika. Un vismaz vienādojumus šeit prot risināt un lielumus no formulām izteikt bez problēmām. :)
Savukārt pirms 4 minūtēm pagājusī nedēļa vispār bija uz goda. Bērni uzrakstīja 1. kd. Pēc vienas izlabotās klases darbiem spriežot, ļoti precīzi uztrāpīju vajadzīgo līmeni - 4 10nieki, 8 9nieki, 5 8nieki, 5 7nieki, 3 5nieki un 1 4nieks. Ļoti jauks gausa sadalījums. Un atzīmes pieklājīgas. Jāatzīmē gan, ka šādu kontroldarbu uzdodot teikā sliktākajām klasēm, man nebūtu nevienas virs 5, un labākajās nebūtu neviena virs 7. Viņš bija par 40% garāks par vidējo teikas kd un ar visai nestandarta uzdevumu beigās. Biju nestandarta uzdevuma paraugu uzdevis tikai neobligātā mājas darbā un stundā nebiju viņu izrunājis, tā kā katrs risināja, kā prata. Un mani tiešām pārsteidza bērnu izdomas spēja. And they still did it correctly.
Teikā 5dien uz fakultatīvajām nodarbībām atnāca kādi 15 bērni. 5dienas pēcpusdienā 1.5h bērni labprātīgi mācījās papildus tematus ķīmijā. Maybe they are my fans, but I am definitely their fan.
Un šodien pavadīju burvīgu dienu, kāpelējot pa dēlīšiem, baļķīšiem, tīkliem un trosītēm dažādos augstumos virs zemes Mežakaķu trasē. Jau saņemot pie ieejas sistēmu ar 2 karabīnēm un trīsi, es zināju, ka šī būs laba diena. And it certainly was. Neskaitot instruktāžas trasi, kopā 5 trases - zaļā, zilā, sarkanā, melnā un baltā. Zaļā vnk nedaudz pagarināta instruktāžas (kas īstenībā bija mana doma, ka tādas būs visas, kad mājās skatījos bildes), zilā jau nedaudz interesantāka, bet tik un tā viss, kaut arī nedaudz augstāk virs zemes, ļoti stabili. Sarkanā bija divās daļās un tur jau kļuva interesanti, it īpaši otrā daļa. Augstumi bija pieklājīgi, 15-25m virs zemes, un turēšanās ar kājām uz vienas un ar rokām pie otras ļodzīgas trosītes virs šāda augstuma ir diezgan nervus kutinoši. Patīkami nervus kutinoši, I'd even say. Pie melnās un baltās trases ieejas, kas gāja viena otrai paralēli, mēs apstājāmies un 4 no mūsu 5 cilvēku kompānijas nolēma tos trakumus atstāt citai reizei. Paredzami, bet Rolex gan nolēma doties iekšā :D
Katrā ziņā, trašu dizains ir ļoti pārdomāts, grūtības pakāpēs viņas tiešām iet katra jau par pakāpi augstāk, tā ka tur ir ko darīt visām gaumēm, pat viegls treniņš kārtīgiem alpīnistiem :) All in all - burvīga atvasaras diena, burvīgas Siguldas ainavas, burvīga aktīvā atpūta un, protams, lieliska kompānija :)

Droši vien pamanījāt, ka nekur neminēju studijas - well, tādēļ ka viņas ir ierasti ne-impressive.

Cheers.

Sep. 3rd, 2009

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=607266
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/kriminalzinas/article.php?id=607242
http://www.delfi.lv/news/national/criminal/pie-livaniem-avarejis-pasazieru-vilciens.d?id=26605189
http://www.delfi.lv/news/national/criminal/riga-apsauditi-15marsruta-trolejbusi-viens.d?id=26605615

Un tas viss 3 dienu laikā. This country is literary falling to pieces.

Aug. 27th, 2009

When you don't do things, it's easy to forget how pleasant some of them may be.
Mani īstenībā pārsteidz, cik liela iespēja ir satikt Rīgā kādu no 200 cilvēkiem, ko es mācīju. Happens to me all the time. Tikko uz ielas satiku divas (bijušās) skolniecas, kas pa gabalu jau sauca "Sveiki, skolotāj! Jūs mums mācīsiet šogad?". Un tad viņas nedaudz sadrūma, kad uzzināja, ka nē.
Protams, ir arī skolēni, kas mani uz ielas nesveicina. Oh well. Tie nedaudzie tiešām labie skolēni mani noteikti ietekmē pozitīvi vairāk nekā vairums tik ļoti tipiskie mani ietekmē negatīvi. So teaching is definitely a positive sum game.

Man patiks darbs savā skolā.

March 2010

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031   

Syndicate

RSS Atom
Powered by Sviesta Ciba