es vainoju medicīnas sistēmu Latvijā pie tā, ka mēs jau devīto mēnesi mocāmies ar gulēšanu un ēšanu naktī, jo tikām ielikti uz 2 ned. atsevišķās slimnīcās uzreiz pēc piedzimšanas - laikā, kad viņam bija jāiemācās zīst.

joprojām naktī viņš ceļas ik pa stundai vai divām, un ir satraukts - saraujas pie katra mazākā trokšņa, pārtrauc zīšanu un raud. nekāds nakts putras vai pudeles variants neizdodas. turklāt šī čakarēšanas noteikti met ēnu uz mūsu attiecībām un spēju uzticēties nākotnē.

pat Miķeļa dvēsele ir labāka nekā Eižena miegs

nopirku mazulītim grāmatu, lai neņem man nost žurnālus



(īstenībā es nopirku kādas 10 grāmatas - arī par koala lāčiem, brokastu pārslām, vilcieniņu Tomasu un filozofijas terminu vārdnīcu)

un Nokijā ražotus gumijas zābakus; šī ir algas diena