bet nu esmu atpakalj pie bandas un mes eedam ceptos kartupelus un saldeejuma-kolas kokteiljus.

šorīt modos 3.30 svaigi vēdinātajā, bet saules siltumu mūros turošajā Agneses dzīvoklī. tā siltuma un aukstuma proporcija tur līdzīga kā Agneses āda, kas no pavisam bālas ieguvusi viegli bēšu kaprona pigmentu, bet jau skaitās pārsauļota - sākusi rotīties nost no kailajiem pleciem kā tā paša materiāla vai arī zīda zeķe.

Agnese man bija atstājusi karti un biļeti, autobusam, kas piecos atiet no otras pilsētas gala un ved uz pašu pirmo lidmašīnu, kas paceļas tikai mazliet pēc autobusa pienākšanas, taču es biju relatīvi mierīga. nokāpu pa vītņkāpnēm (peectam velreiz uzkaapu - iznemt no miskastes Briseles karti, ko biju izmetusi liidz ar flaijeru drazaam), atāķēju savu uzticamo lielo holandieti no trepju margas, un mēģināju noorientēties uz dienvidu staciju pēc vēl neuzlekušās saules un Agneses dotās kartes, kurā atzīmetas tikai lielākās ielas. Tāpēc braucu pa lielajām. Rue de la LOI. Rue ROYALE. garām parlamentiem un pils dārziem, kurus gaismā nebiju nemaz redzējusi, ielas bija tukšas, kādu brīdi man sekoja policija, kam noteikti aizdomīgs šķita mana skaļā bubināšana par nolādētajiem bulvāriem, kas nepiekar šiltīti ar nosaukumu pie pils sienas, vai arī uzņemtais ātrums. es jau minēju par Tour de France? mēs ar holandieti atbraucām uz Antverpeni un pēctam uz Briseli, brīžam šķērosjot Tour de France nobloķēto trasi un vienu posmu veicot jau pa skatītaju aplenkto posmu ar ovācijām un beļģu ģērbonīti iespraustu punktotajās bagāžas somās.

es laikam neteicu, ka man bija mazliet žēl izbraukt no Holandes. gribējās vēl ilgāk palikt pludmalēs, skatīties futbola spēles kopā ar saules balinātajiem brašajiem jaunekļiem, kas burtiski pazuda no apvāršņa, iebraucot Beļģijā līdz ar oranžajiem holandiešu karodziņiem. un es tāda domāju, ka jāpieraksta Holande > Beļģija.. bet tas aizmirsās, iepazīstoties izstādes atklāšanā ar kaliforniešu sērferiem - pavērās jauni apvāršņi un saulaināki krasti, bet Beļģija neapšaubāmi arī ir ļoti skaista zeme. Eiropa ir vispār interesanta vieta, kur vērot.. mājas.
tā nu es devos prom no Beneluksa ar savu veco tērauda Holandieti, pabraucu zem sliedēm, uzgāju it kā pareizo ielu, tātad bija jau bez piecām pieci un man sākās neliela panika, ka varbūt šī nav pareizā vieta un es piebraucu pie kāda zolīda beļģa ar tumšu biezu bārdu un lielu ādas somu, prasot vai šī būtu rue de France. viņš teica - jā un kāpa autobusā. tad izvilku biļeti un prasīju, vai šis ir tas autobuss, un viņš teica - jā. es vēl aizelsusies lietišķi atsaucos: geniale! atbalstīju divriteni pret ceļazīmi un iekāpu autobusā līdz ar viņu. viņš mazliet izbrīnīti pasmaidīja, apsēdās sēdeklī tieši priekšā un visu ceļu palaikam mazliet pagriezās atskatīties.. vārdu sakot, kāpjot laukā, neskatoties uz to, ka bija palikušas vien kādas 5 minūtes līdz vārtu atvēršanai, mēs sapīpējām cigareti un iemīlējāmies.