Šodien esmu par vienu zobu nabagāka. Taču spilgtiem iespaidiem bagātāka, jo, ciktāl es aceros, man vēl nevienc zobs nebija vilkc.

Gulēju tai krēslā, cīnījos ar asarām un domāju partokā man negribas būt tai situācijā. Un, skatoties uz ķirurgu-zobvilcēju, domāju, ka irnugan cilvēkiem jāstrādā darbi, kurā viņi citiem dara pāri (jā, zinujauzinu, katas labs darbs, bet TAD mantā nelikās). Gribēju pat viņam paprasīt, vaj viņš kādreiz parto nepārdzīvo, bet mute bij pilna ar vati un vispār nebij noskaņojums uz pļāpām. Bet tad šits pāri darītājs slaucīja man zodu un no vaigiem asaras kopā ar noraudāto tušu.

Nesmīdiniet mani šodien, joman sāp, kad smejos.