|
Janvāris 5., 2005
16:21 Manlūc žēlsirdīgo māsu. Tādukas man tēju uztaisītu. Un atgādinātu iedzert zāles. Unkas palasītu priekšā grāmatiņu. Unkas uz mani skatītos žēluma pilnu skatienu, kad klepoju. Vararī žēlsirdīgo brāli. Es šon par dzimumu līdztiesību. Nē, patiesībā man vienalga.
|
Comments:
Varu piepalīdzēt. Man ir līdzīgas sajūtas, bet, atšķirībā no tevis - развалюхи, es tagad sēžu darbā un rukāju uz pilnu klapi ta, ka puņķi vien šķīst. Vakarā varētu apciemot, iznest nakcpodu, palīdzēt atklepot krēpas, salocīt kokacieto un zalo kabaclakatu, lai tas ielien veļasmašīnā. Sēcošā balsī pastāstīt par jaunumiem pasaulē, pasūdzētos par kaitēm. Un galu galā novestu abus līdz pilnīgi suicidālam garīgajam. Īsāk sakot, rīt mūsu pieplacinātus, zilus un sasalušus līķīšus atrastu zem tava loga puķdobē.
unuztava kapa raxtīs "nomira no iesnām"?
"Nomira no iesnām kā Makedonijas Aleksandrs" RIP |
|
|
Sviesta Ciba |