|
Oktobris 22., 2004
12:56 - pieradinātā atzīšanās Vienvakar atvilkos mājās pirms 11iem, lai kaķis mani nogāztu no kājām, tā nepārprotami demonstrējot akūto bada stāvokli. Nu, cmalkā kaķsauspaika protamska ir, bet tājau acīmredzot nau ēdama. Ja godīgi, es viņa vietā ar neēstu, smird aizdomīgi, turklāt pēc kombikorma. Izložņājot visus divus plauktiņus un leckapi, skatos savam kaķim acīs un saku – nāni’ garšīgā kaķbērnu slapjpaika. Nuvot, kā es viņam tā pateicu, tā sakautrējos un (seu par pārsteigumu) ģērbu kurpes un mētlīti – gāju kaķim pēc paikas. Ārā tumš, lija, gāju pa taisno cauri pagalmiem, gar visādiem pakšiem un miskastēm, man bij jādomā, cig bajsi būtu, ja es atrastu kādu cilvēka līķi.. Un baidījos.
Kaķs bij laimīgs. Es ceru. Garastāvoklis:: noguris Mūzika: Don Redman - Chant Of The Weed
|
Comments:
/me papajaa viipsnu : "laba saimniece, laba..."
| From: | viipsna |
Date: | 22. Oktobris 2004 - 13:07 |
---|
| | Re: ;) | (Link) |
|
kasto buutu domājis, katas radījums mani šitā...
pierod, pierod... ne tikai dziivnieks, saimnieks ar ;))
Tomēr atradi līķi? Sabaroji kaķim? Kaķis bija laimīgs?
tumš bija, un pati pār mironi nepārklupu. tāpē kaķs ēda kaķpaiku.
šits taus avatar ir vispār.. :D uz to skatīties kā uz.. esnez, mūžīgo dzinēju :D
par to avataru piekriitu :DDD
kakjis bija laimiigs kad tevis atkal maajaas nebija :DDD
kaķs takšnau stulps. ja manis vislaik mājās nebūtu, kasviņam paiku dotu, a?
vinsh labaak izveelas naavi nekaa tavu sabiedriibu :P
avoturtu kļūdies.. kaķs nau nekāc jociix cilvēkveidīgais, kurš idejas vārdā būtu gatavs nomirt. viņam pofig, katik i silti un paiku dod.
nu kakjiem ir tas raxturinsh.... |
|
|
Sviesta Ciba |