Esmu atpakaļ tajās vietās, kur viss kūst un kalns nozīmē desmit metru kāpumu. Tātad īss atskats:

Kalni, Gudauri
Gudauri sniega nav- tas nozīmē ir kāds metrs pūdera ārpus trasēm.
Freeride vietu tur ir vairāk nekā vajag- tiesa gan, tās arī nobraukā.
Vietējie iesēžas uz dibena un skaļi bļaudami taisnā virzienā lido lejup pa trasēm. Nemaz negribu domāt, kas notiek, ja saskrienas.
Dzēru vīnu, konjaku, čaču, viskiju,šampi,alu, minīti, ūdeni - dažādos daudzumos un kombinācijās.
Kalnos pohas dažreiz ir, dažreiz nav.
Kalni ir pavisam citādi nekā Alpi-man patika.
kjeerpis frīraidu laiž tā, ka pa maz neliekas.
Citi latvieši arī ir iemīļojuši šo vietu- vienu brīdi likās, ka latviski vien dzird :)
Tusējos ar latviešiem, ukraiņiem un mazliet ar gruzīniem.

Tbilisi
Pilsēta savdabīga- vēsturiskie pieminekļi ir atjaunoti un apgaismoti, tai pašā laikā daudzas ielas ir pilnīgā tumsā.
Luksoforu tur nav daudz un tāda lieta kā galvenais ceļš pastāv tikai dažreiz, bet viņi kaut kā pamanās izbraukt.
Pilsētas centrs naktī izskatās skaisti.
Pārskriet pāri četru joslu ielai ir normāli.
Senajā pilsētā Mchetā izlijām līdz pēdējai vīlītei.
iesaku aiziet uz sēra vannām- pirts nav uz pusi tik iedarbīga, pēc tam jutīsieties kā no jauna piedzimis.
Uz ielas visu diennakti tirgo augļus (un arī točkas darbojas)


Bildes sakārtošu un ielikšu nedaudz vēlāk.

Jau pāris gadus man Sieviešu diena saistās nevis ar Klāras Cetkinas dzimumdienu, bet gan ar lieliem tulpju daudzumiem, kas drīz tiks sniegtas citām un vēl vairāk ar Rūsas dziesmu "Lai dzīvo 8. marts!", ko arī dāvinu visiem šajā dienā! (2.dziesma)