| |
[14. Sep 2023|10:21] |
Klausos radio. Skan kaut kāda jaunā jauno latviešu grupa. Dzied arī latviski. Viss it kā jauki, bet tā dikcija... Klausos un šausminos, nu, nevaru es nedzirdēt visus šitos - "kes, kē rīte rese", nevis "kas, kā rīta rasa". Nu, nezinu, par ko dzied, tas nav citāts, bet tā dikcija ir tieši tāda, kad cilvēks nespēj pateikt "A" un tā vietā saka "E" vai kaut ko pa vidu starp "A" un "E". Nezinu, kas tā par grupu, bet viņi kaut kādu Kalniņa papulāro veco laiku dziesmu laikam bija pārdziedājuši. Jaunās skaņās. Jā, tajās, kurās, cilvēkam, nez, laikam zobu nav vai kaut kāds runas defekts, šļupstēšana vai kas. Man šķiet, ka visi cilvēki, kas kādreiz ir dziedājuši korī vai kādā citā sakarīgā dziedāšanas kolektīvā ar vadītāju, kas prasa kvalitatīvu dziedāšanu, nevar šito visu atdzirdēt atpakaļ. Iemāciet taču, lūdzu, tam cilvēkam atvērt muti vaļā un skaidri izrunāt vārdus.
No vienas puses, labi, ka nedzīvojam padumjajos laikos, ka šodien varam paši dziedāt kā un ko gribam, bet, ja tā atceras, tad vecajos laikos, kad radio vai publiska uzstāšanās bija reta privilēģija, cilvēkus ar šādu dikciju pat lauku kultūras namā nepalaistu uzstāties.
Bet, nu labi, varbūt es tāds īgņa, varbūt citiem dikti patīk šāda dziedāšanas maniere. Man nepatīk, derdzas. |
|
|