| |
[1. Aug 2023|17:14] |
Skatījos Dziesmu un Deju svētkus un joprojām netieku vaļā no vienas domas. Svētkos piedalījās vairāk, nekā 40 000 dalībnieki. No tiem gandrīz 10 000 ir vīrieši spēka gados:
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/30.06.2023-dziesmu-un-deju-svetku-dalibnieki-skaitlos-un-faktos.a514906/
Pieņemu, ka dzimumu sadalījums ir aptuveni līdzīgs.
Zemessardzē šobrīd darbojas aptuveni 10 000 cilvēki, bet profesionālajā dienestā 6 700 cilvēki. Laba daļa no tiem 10 000 ir tikai ekseļa tabulās, proti, reāli motivētu un spējīgu karavīru ir krietni mazāk. Saprotu, ka abas grupas - dziedātāji/dancātāji un karotāji mazliet pārklājas, bet vairāk nepārklājas, nekā pārklājas. Un kopumā abu grupu skaits ir salīdzināms.
Un tas arī ir tas, kas mani šajā visā skumdina. Skatos - jā, smuki dzied, jauks koncerts, bet, kad rusņas zābaks nāks visam šim pāri, tad nekas pāri nepaliks, jo mēs taču esam par mieru. Lai karo tie citi. Tie, kuriem tur ir tā agresija, vai kuriem gribas mirt, vai kuriem karošana ir sirdslieta. Ā, un vēl, mēs taču nekarosim par kariņa-levita režīmu, korupcija, puk-puk-puk, visi zog, puk-puk-puk, feik pandēmija, puk-puk-puk, šefs mani dzennā, puk-puk-puk. Vēl jau arī, nav jēga iet kaut ko stāties kaut kādā Zemessardzē, jo nav baigā vajadzība, bet, ja nu būs vajadzība, kad pienāks stunda X, tad nu gan es nākšu uz visus tos krievus, ka sitīšu, ka sitīšu. Uhh. Vai arī, es esmu par mieru, ja iestāsies stunda X, tad es vārīšu putru vai ko tamlīdzīgu, lai karo tie citi. Jā. Tā mēs viss pusotrs miljons te sēdēsim un vārīsim putru (raškas atkritumi nav kopējā skaitā). Jo Ryanair jau nestrādās, bet ar auto arī prom netiksi. Atliks tikai visiem kopā vārīt putru. Varbūt vēl uzgriezt kādu danci un dziesmu uzdziedāt. To karotāju būs tik maz, ka nav jēga muti dzesēt. Ā, pareizi, vēl taču mums ir tie dāņi un spāņi, tie toč mūs visus aizstāvēs līdz pēdējai asins lāsei. Kamēr mēs putru vārīsim. Un dancāsim un dziedāsim.
Latvijas sabiedrība ir totāli demilitarizēta. Un skumīgākais, ka vairums to uzskata par normālu situāciju. Neskatoties uz to, kas šobrīd notiek tepat mums blakus. Totāls izpratnes trūkums par objektīvo realitāti militārajā jomā. Nez kāpēc, piemēram, tepat blakus Somijā obligātais militārais dienests ir jau kopš Pirmā pasaules kara. Hmm... varbūt tam ir kāds sakars ar to, ka somi palika ārpus cccp, bet mēs iekšpus? Nez, nevar saprast. Somijā nez kāpēc militārais dienests nav kaut kas tāds, no kā būtu jāizvairās, cilvēki velta daļu savas dzīves obligātajam dienestam un ir lepni par to. Pat slaveni somu sportisti, kas nu gan varētu gan atpirkties, gan citādos veidos izvairīties. Bet neizvairās. Bet viņi laikam ir kaut kādi muļķīši, kaut ko nesaprot, mūsu jaunieši tikmēr dibina uzņēmumus, iegūst trešo augstāko izglītību, rada daudz pēcnācējus un vienkārši ir laimīgi. Un neiet dienēt. Jo mēs par mieru.
Nezinu, varbūt stulbs nesapratīs, ka ir stulbs, bet vismaz tie, kas kaut ko saprot, varētu mazliet kaut kā apgaismot pārējo sabiedrību un iedot kaut kādu izpratni, saspridzināt to rozā burbuli, kurā te laikam liela daļa dzīvo. Skatos uz tiem Dziesmu svētkiem un man ir sajūta, ka latviešiem sava valsts nemaz nav vajadzīga. |
|
|