| |
[21. Jul 2021|17:29] |
Uzņēmums, kurā strādāju izjūt būtisku darbaspēka trūkumu mazkvalificētajās pozīcijās. Maksājam algu, kas ir lielāka par vidējo valstī par šādu darbu, maksājam visus nodokļus un pildām likumdošanā noteiktās prasības. Darbs arī nav veselībai kaitīgos apstākļos, vienkārši parasts, normāls darbs par attiecīgu algu. Jā, darbam ir būtisks trūkums - ir jāstrādā. Ir cilvēki, kas strādā šajās darbavietās jau gadiem ilgi, pelna iztiku sev un ģimenei un brauc ar labāku mašīnu, nekā es. Tātad, laikam nemaz tik slikti šie apstākļi nav. Bet darbinieku visu laiku trūkst. Jo īpaši pēdējā laikā. Kadru mainība ir ļoti liela, cilvēki iet prom. Parasti nostrādā pāris dienas vai nedēļas un vienkārši pazūd, daļa pat nenāk nokārtot visu dokumentāciju, vienkārši nenāk uz darbu. Citi nostrādā pāris dienas un pazūd ilgstošā slimošanā un tad, kad izslimojas, nāk rakstīt atlūgumu. Pieaudzis, pēc skata vairāk, nekā vesels vīrietis ap 25 g.v. Un vēl kaut ko purpina par to, ka uzņēmums nepiekrīt viņu atlaist uz "abpusējās vienošanās" pamata, bet formē, ka viņš pats iet prom (kas tā arī ir - cilvēks pats iet prom). Jo no tā laikam ir atkarīgs, cik ilgi viņam būs jāgaida bezdarbnieka pabalsts, bet piķi jau gribas uzreiz, nevis vēlāk. Citi censoņi vienkārši aiziet prom maiņas vidū bez brīdinājuma, vienkārši aiziet prom pat nepabeidzot iesākto darbu. Un šādu piemēru ir daudz. Daļa principā nāk ar aprēķinu sakrāt kaut kādas tur dieniņas, lai saņemtu bezdarbienku pabalstu, kas uz Covid rēķina ir dāsnāks, nekā ierasts. Nianses nezinu un arī neesmu īpaši interesējies, klausos vienkārši, ko runā personāla daļas vadītāja. Citi vienkārši pastrādā, kamēr tiks prom uz ārzemēm. Dabon kaut kādu variantu un uzreiz pazūd. Šie parasti ir tie, kas pat atlūgumu neraksta, vienkārši notinas, līdz ar to jūtami apgrūtinot formalitātes darbinieka atlaišanas procesā.
Principā nekā jauna, līdzīgu stāstu ir daudz, domāju, ka visos uzņēmumos, kuros notiek kaut kāds ražošanas process un ir nepieciešams mazkvalificētais darbaspēks. Ļoti izteikti tas ir tieši pēdējā laikā. Kopumā mēs varētu pārdot vairāk, ja spētu saražot vairāk, bet ražošanas iespējas daļēji ierobežo arī cilvēku trūkums. Būtu lielāks apgrozījums, būtu vairāk peļņas, vairāk samaksātu nodokļu. Bet tā šobrīd ir visas Eiropas problēma, arī Rietumos ļoti pietrūkst darba roku.
Uz šī fona interesanti ir paskatīties visādas virtuālas grupiņas Internetos par latviešiem (latvijciem?) ārzemēs, par problemātiku, kur tevi appiš kāds Austrumeiropas vagars, kur tev ir jādzīvo barakā un solītā alga neatbilst reālajai un visādas citādas interesantas problēmas. Bet labāk jau vienmēr ir tur, kur tevis nav.
Un uz tā paša fona, nevaru nepieminēt mazo Covid statistiku mūsu uzņēmuma kontekstā. Kas principā arī ir tāds mūsu sabiedrības mini modelis. Ofisā gandrīz visi ir vakcinējušies, cehā gandrīz neviens nav vakcinējies. Ofisā nekādi Covid saslimšanas viļņi nav bijuši, cehā gan ir bijuši. Neviens kājas nav atstiepis, bet viens otrs ceha antivakseris ir ar ātrajiem vests uz slimnīcu ar Covid saslimšanu. Argumenti visi tie paši, nekā jauna, variet paši iedomāties, kurš ko šēro un laiko un kurš kādu televīziju skatās. Ja uztaisītu korelāciju starp vakcināciju un izglītību un IQ, tad nekādu pārsteigumu te nebūtu. Gan jau ne tikai mūsu uzņēmuma ietvaros.
Tā nu mums te iet, visi kopā, visi draudzīgi un skaisti. Gaidām rudeni... |
|
|