| |
[6. Apr 2021|11:10] |
Jo tuvāk vasarai, jo vairāk ļaužu vingrošanas stieņos. Vairums gan ir bērni un vecāki ar bērniem. Vingrotāju, vismaz pagaidām, par laimi, ir maz. Sīkie atnāk, paniekojas un aiziet, tāpāt kā viņu vecāki. Vakar atradu naudu - 40 centus. Iebāzu kabatā, bet tad sapratu, ka tie laikam izkrita bērnam, kas pirms tam bija taisījis vingrošanas trikus ar kabatu pagriešanu naudas izkrišanas virzienā. Bērns jau bija prom, vingroju un cerēju, ka atgriezīsies, bet nekā. Tagad man kabatu spiež nauda, ko esmu piesavinājies no maza bērna. Atstāt nebija jēgas, savāktu kāds cits nekrietnelis.
Esmu novērojis, ka bērniem mūsdienās ir mode savstarpēji sarunāties angliski. No sākuma domāju, ka tie ir kaut kādi, kas auguši ar vienu kāju Īrijas šampinonjonu dobē, ar otru Latvijā un tagad atbēguši līdzi vecākiem pārlaist Covid. Vēlāk secināju, ka tomēr tie ir lokālie produkti. Vakar pirmās, varbūt maksimums otrās klases meitene skaidroja diviem pārējiem sīčiem, kas ir LGBT un vēl kaut kāds tur Q bija. Meitene orientējās tēmā (pat man vajadzēja google palīdzību, lai nekļūdītos ar šo akronīmu). Sākumā sarunājās angliski, pēc tam jau latviski. Tā jau ir, manā laikā varbūt arī šajā vecumā kaut ko šad tad murgojām krieviski, bet sarunu tēmas noteikti bija citas. Mūsdienās bērniem iemāca to, kas svarīgāks. Covid laiks ir brīnišķīgs arī tam, lai rastu ieskatu skolēnu mājasdarbos, ko viņu mammas darbā pilda bērnu vietā. Mūsu laikos mācīja mācību vielu, tagad gandrīz katrs uzdevums ir mazāk par vielu, vairāk par atjautību un "domāšanu ārpus kastes" vai arī par spēju saprast, ko ar uzdevuma formulējumu ir domājis tā ne pārāk ar intelektu apveltītais sastādītājs. Nez, kas no tā sanāks, gribas jau, lai sīči spēj paši ieslēgt smadzenes un domāt ārpus ierastā, bet gribas jau arī, lai tie prot lasīt, rakstīt un rēķināt. |
|
|