| |
[10. Apr 2020|17:45] |
Šodien biju veikalā. Iepriekš biju iepirkties pirms 12 dienām. Pa šo laiku ēdu gandrīz tikai to pārtiku, ko biju pircis iepriekšējā reizē, arī darbā ēdienu piegādi nepasūtīju. Gandrīz - tāpēc, ka arī darbā kādus našķus varēja dabūt. Dzīvot tā var, bet vajag lielāku saldētavu. Maize un gaļa beidzās jau pēc nedēļas, augļi un dārzeņi mazliet vēlāk. Rīsi, griķi, auzu pārslas pietiek vēl ilgākam laikam, bet gribās jau normāli ēst, nevis izdzīvot. Bet ir savas priekšrocības šādai ēšanas plānošanai. Tu nepērc visādas impulspreces un sūdus, bet tikai to, kas tev tiešām ir vajadzīgs, ko tu es saplānojis.
Pati iepirkšanās nebija diez ko jauka, jo, lai gan gāju veikalā viens no pirmajiem, kamēr veikals vēl bija tukšs, kamēr pabeidzu iepirkties, tas jau bija normāli piebāzts. Pirkos diez gan ilgi. Secināju, ka liela jēga no šāda iepirkšanās veida nav. Jēdzīgāk ir iepirkt pārtiku aptuveni nedēļai, ne ilgāk. Jo, ja tu pērcies ilgākam laikam, lai to visu sapirktu, tu esi spiests iepirkties nesamērīgi ilgi, kas galīgi nav forši. Vēl neforši ir tas, ka veikalā nav tieši tās preces, kuras tu gribētu. It kā ir, bet plauktā nav. Es biju konkrēti Maximā, jo RIMI mani vairs nevēlas redzēt (jo es gribu ieprikties no paša rīta). Maximā ir tāds stulbs stils, ka darbinieki izliek preces, kad atveras veikals, nevis visu izliek pirms veikala atvēršanas. Tātad, tev ik pa laikam jānobrauc gar plauktu un jācer, ka varbūt tava Ķelmēnu maize tomēr ir izlikta plauktā (nē, nebija) un, ka tavs iecienītais biezpiens tomēr šodien parādīsies (neparādījās). Tā nu beigās es nenopirku arī, piemēram, banānus, kurus neesmu ēdis pāris nedēļas un vēl labu laiku neēdīšu, jo veikalā tie šorīt bija pilnīgi zaļi. Biju arī noskaņojies principiāli pirk Latvijā ražotu preci. Tas ir īpaši svarīgi ekonomikai tieši šobrīd. Diemžēl, pienu pirku igauņu, jo vietējam bija ļoti īss derīguma termiņš. Neko darīt. Arī iepirkties izmantojot atlaides, kā es to vienmēr daru, ir grūti. Jāpērk tavs izvēlētais produkts tieši tagad, nevis tad, kad ir atlaide. Parasti man izdodas kombinējot RIMI un Maxima savus standarta produktus pirkt ar atlaidēm un par pilno cenu iepirkties retāk. Tagad tas vairs gandrīz nav iespējams. Zaudēju naudu.
Beigās nesot šo visu no mašīnas sajutos tā neforši. Tādā ziņā, ka man bija jāiet divas reizes, lai visu atnestu. Lai gan mana pārtika bija nedārga un es to visu apēdīšu, tomēr tās bija daudz. Zinu, ka daudzi nav tik priviliģētā situācijā, kā es un nevar tik labi iepirkties. Mazliet sajutos, kā tie turīgo valstu pārstāvji, kas tikko parādoties vīrusam viņu valstī sapirka daudz pārtikas un pēc tam, pēc neilga laika to varēja neizpakotu atrast miskastēs. Es neko miskastē nemetīšu, bet tomēr, sajūta ir kaut kāda tāda neforša, redzot tik daudz ēdamā. |
|
|