| |
[14. Okt 2019|22:56] |
Nesen biju uz savu pirmo jogas nodarbību! Jāteic, ka tik daudz sieviešu pakaļu sen nebiju redzējis. Tas ir arī spilgtākais iespaids. Gāju, galvenokārt, tāpēc, ka nodarbība bija par brīvu. Un arī tāpēc, ka joga tomēr ir veselīga. Līdz šim gan nebiju to mēģinājis un nevarēju saprast, vai tas ir vai nav domāts man. Pēc pirmās nodarbības tā arī netiku skaidrībā. Tāpēc, ka īsti nesapratu kustības, ko trenere rādīja un vairāk bija jākoncentrējas nevis uz izjūtām un pareizu izpildes tehniku, bet galvenokārt jāmēģina kaut aptuveni atkārtot to, ko rāda priekšā. Līdz ar to, neesmu vēl pieņēmis galējo lēmumu, vai man to vajag, vai nē. Īsti nesajutu to jogu.
Skaidrs, ka jogu var un arī vajag darīt vienam pašam mājās, tāpēc nav jāiet lūrēt uz svīstošajām pakaļām kaut kādā pieelpotā zālē. Jūtūbe tev visu parādīs priekšā un trenēties varēsi pats savā tempā. Pozitīvi bija tas, ka sapratu, ka es neapzināti esmu darījis kaut kādas līdzīgas kustības mājās pats savam priekam staipoties. Joga laikam ir tas, ko katrs var atklāt sev arī pats. Tāds kā sava ķermeņa izziņas process. Var pat iztikt bez tā, ka kāds to visu rāda priekšā. Vienkārši staipies, lokies, turi līdzsvaru, vingro, kusties. Šitā katrs ar smadzenēm apveltīts cilvēks pats var izdomāt savu jogu. Bija te arī latviešiem kaut kāda sieviete, kas rīvējās ar dvieli un rāpoja (varbūt tās bija divas dažādas sievietes, neesmu drošs). Vari izdomāt pat savu hruščovkas tušņa jōgu ofisa planktona brīvbrīdim izmanotjot sadzīves priekšmetus. Varbūt nemaz nebūs sliktāk par to, ko tie indieši vai citi zvēri ir izgudrojuši sen pirms tevis citā laikmetā.
Jā, bet bez ironijas, kačāties un skriet ir labi, bet kādreiz pavingrot un izlocīties arī nenāk par skādi. Tas arī pilnīgi noteikti ir mazāk traumatiski. |
|
|